1
Jūs esat Tā Kunga, sava Dieva, bērni; jums nebūs sev pašiem iegriezt savā miesā zīmes, nedz arī nodzīt matus kāda mirušā dēļ,
2
jo tu esi Tam Kungam, savam Dievam, svēta tauta, un no visām tautām, kas vien ir uz zemes, Tas Kungs tevi ir Sev izredzējis, lai tu būtu Viņam par īpašuma tautu.
3
Tev nebūs ēst nekādu negantību.
4
Šie ir tie lopi, ko jūs varat ēst: vērši, avis un kazas,
5
briedis, kalnu kaza, antilope, meža vērsis, stirna, antilopju pasugas un kalnu avis,
6
visi lopi, kam šķelti nagi, kuriem tie ir šķelti divos gabalos un kas savu barību ēdot atgremo. Visus šos kustoņus jūs drīkstat ēst.
7
Bet no tiem, kuriem ir šķelti nagi un kas savu barību atgremo, jums nebūs ēst: kamieli un zaķi, un kalnu āpsi, jo tie gan atgremo barību, bet viņiem nagi nav šķelti; tie lai jums ir nešķīsti;
8
un arī cūku ne, jo tai gan ir šķelti nagi, bet tā neatgremo; tā lai ir jums nešķīsta, viņas gaļu neēdiet un neaizskariet viņas maitu.
9
Šie ir tie, ko jūs varat ēst no visa, kas ir ūdenī: visus, kam ir spuras un zvīņas, tos jūs varat ēst;
10
bet tos, kuriem nav spuru, nedz zvīņu, neēdiet; tie lai ir jums nešķīsti.
11
Visus šķīstus putnus ēdiet.
12
Bet šie ir, kurus jums nav atļauts ēst:
13
ērglis, jūras ērglis, melnais ērglis un maitu ērglis, vanags un klija,
14
un visi kraukļi pēc to pasugām,
15
un tuksneša iemītnieks strauss, un bezdelīga, un ķīris, un vēja vanags pēc to pasugām,
16
apogs, ūpis un pūce,
17
pelikāns, maitu vanags un jūras krauklis,
18
stārķis un krasta skrējējs pēc to sugām, bada dzeguze un sikspārnis.
19
Un visi spārnainie rāpuļi; tie visi lai ir jums nešķīsti, un tos jūs nedrīkstat ēst.
20
Bet visus šķīstos putnus jūs drīkstat ēst.
21
Jums nebūs neko nosprāgušu ēst; dod to svešiniekam, kas ir tavos vārtos, lai viņš to ēd, vai pārdod to svešiniekam no citas tautas, jo tu esi svētīta tauta Tam Kungam, savam Dievam. - Nevāri kazlēnu viņa mātes pienā.
22
Tev būs dot taisnu desmito tiesu no visiem savas sējas augļiem, kas ik gadus izaug tavā tīrumā,
23
un tev būs to ēst Tā Kunga, sava Dieva, priekšā tai vietā, ko Viņš Sev izraudzīs, lai tur mājotu Viņa Vārds, gan no savas labības, gan no sava vīna sulas, gan no savas eļļas desmitās tiesas devām, gan no savu liellopu un sīklopu pirmdzimušiem, lai tu mācītos To Kungu, savu Dievu, bīties visu savu mūžu.
24
Bet, ja ceļš no tevis uz to vietu ir pārāk tāls, ka tu nespēj to turp nonest tāpēc, ka tā vieta ir par tālu no tevis, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs, lai tur celtu Savam Vārdam mājokli, tad, kad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs,
25
pārdod desmito tiesu par naudu, iespied naudu savā saujā un ej uz to vietu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs.
26
Un izdod tur naudu par visu, kas tavai dvēselei tīk - par vēršiem, par sīk-lopiem, par vīnu un par stipriem dzērieniem, par itin visu, ko tava dvēsele kāro, un ēd tur Tā Kunga, sava Dieva, priekšā un priecājies, tu un tavs nams.
27
Bet levītu, kas mīt tavos vārtos, to tu nepamet, jo viņam nav daļas, nedz mantojuma kopā ar tevi.
28
Katra trešā gada beigās tev visa tā gada desmitā tiesa ir jāsavāc un atsevišķi jāsanes savos vārtos.
29
Tad lai nāk levīts, jo viņam nav daļas un mantojuma kopā ar tevi, un svešinieks, un bārenis, un atraitne, kuri mīt tavos vārtos, un lai viņi ēd un paēd, lai Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētī ikkatrā tavā roku darbā, ko tu dari.