2
"Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret dienvidiem, nostājies pret pusdienas pusi un sludini pret to mežu, kas dienvidu klajumā,
3
un saki mežam dienvidos: klausies Tā Kunga vārdu! Tā saka Dievs Tas Kungs: Es iededzināšu uguni tevī, un tā aprīs visus tavus zaļos un visus sausos kokus, lokanās liesmu mēles neapdzisīs, un visiem cilvēkiem no dienvidiem līdz ziemeļiem būs jāsadeg.
4
Tad visa miesa atzīs, ka Es, Tas Kungs, iededzināju uguni, kas deg un nav nodzēšama."
5
Un es atbildēju: "Ak, Kungs, Kungs! Tie saka par mani: vai šis vienumēr neteic mums mīklainas runas?"
6
Un pār mani nāca Tā Kunga vārds:
7
"Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Jeruzālemi, vērsies savā runā pret tās svētajām vietām un sludini ļaunu par Israēla zemi.
8
Un saki Israēla zemei: tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es celšos pret tevi, Es izvilkšu Savu zobenu no maksts un izdeldēšu tavā vidū kā taisnus, tā netaisnus.
9
Tāpēc ka Es gribu iznīcināt tevī taisnos un netaisnos, Mans zobens nāks ārā no savas maksts un vērsīsies pret visiem cilvēkiem no dienvidiem līdz ziemeļiem.
10
Tad visa pasaule atzīs, ka Es, Tas Kungs, izvilku Savu zobenu no maksts un ka tas tur vairs neatgriezīsies atpakaļ.
11
Bet tu, cilvēka bērns, vaidi, vaidi ar ciešanās savilktiem gurniem un rūgtās sāpēs, vaidi viņu acu priekšā!
12
Kad tie tev jautās, kādēļ tu vaidi, tad atbildi tiem: kādas šausmu vēsts dēļ! Kad tā nāks, tad visiem sirds izmisīs, dūša sašļuks, rokas nolaidīsies, cerība zudīs, bet ceļi ļodzīsies un valstīsies, saspriegdamies un saplakdami kā ūdeņi. Tiešām, tā nāks un īstenosies," saka Dievs Tas Kungs.
13
Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
14
"Cilvēka bērns, sludini tiem: tā saka Tas Kungs: zobens, jā, zobens ir trīts un asināts,
15
tas ir asināts asins izliešanai, trīts un spodrināts, lai spīdētu un mirdzētu. Jeb vai mums par to priecāties? Mana dēla rīkste nonicina visus kokus.
16
Viņš zobenu nodevis noslaucīšanai, lai to sataisītu lietošanai. Zobens ir asināts un trīts, lai to dotu slepkavotājam rokā!
17
Kliedz un vaimanā, cilvēka bērns, jo šis zobens vēršas pret Manu tautu, pret visiem Israēla valdniekiem, tie visi ir nodoti zobena varā kopā ar Manu tautu. Tādēļ sit sev pa saviem gurniem.
18
Tas taču ir pārbaudīts. Bet kā? Un, ja rīkste pati nonicina pēršanu, ko tad? Tas nenotiks!" saka Dievs Tas Kungs.
19
"Bet tu, cilvēka bērns, sludini un sasit rokas, jo zobens nāks pār tiem divkārt, pat trīskārt. Tas ir ļaužu galināšanas zobens, milzīgs ļaužu galināšanas ierocis, tas tos ielenks no visām pusēm,
20
lai viņu sirdis izsamist, lai daudzi krīt beigti pie ieejām visos savos vārtos. Es lieku mirdzēt zobenam! Šausmas! Spīguļošanai tas darināts, trīts un asināts kaušanai.
21
Radi šausmas ļaudīs, cērt pa labi un pa kreisi, arī taisni, kurp vien virzīts tieši tavs zobena asmens.
22
Arī Es sasitīšu Savas rokas un ļaušu Savām dusmām brīvu vaļu, Es, Tas Kungs, to sacīju."
23
Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
24
"Cilvēka bērns, uzzīmē sev garā divus ceļus, pa kuriem jānāk Bābeles ķēniņa zobenam. Tiem abiem jāiziet no vienas zemes. Tad uzliec ceļa sākumā ceļa rādītāju kā uz vienu, tā arī uz otru pilsētu,
25
lai zobens varētu nonākt tiklab Amona bērnu pilsētā Rabatā, kā arī pāri Jūdai stiprajā Jeruzālemes pilsētā tieši tās vidū.
26
Jo Bābeles ķēniņš stāv ceļa jūtīs abu ceļu sākumā, kur tie šķiras, zīlēt zīlēdams: viņš met bultas, viņš izvaicā savus mājas dievus un zīlē pēc upura dzīvnieka aknām.
27
Zīlēšanas zīme rāda no viņa pa labo roku, uz Jeruzālemi, un viņam tagad tikai jāatver mute aicinājumam uz karu, lai liktu atskanēt skaļam kaujas saucienam, lai tiktu virzīti graujamie āži pret pilsētas vārtiem, celti uzbērumi un sastatīti aplenkuma torņi.
28
Viņu acīs tā šķiet maldīga zīlēšana, jo viņi bija devuši vissvinīgākos zvērestus. Bet Dievs tiem atgādina viņu noziegumu, lai viņus saņemtu gūstā.
29
Tādēļ Dievs Tas Kungs saka tā: tāpēc ka jūs atgādinājāt Man savus noziegumus, atklādami savus pārkāpumus, tā ka jūsu grēki ir skaidri redzami visos jūsu darbos un jūs paši to apliecināt, tad arī jūs šo grēku dēļ tiksiet satverti ar stingru roku.
30
Bet tu, noziedzīgais bezdievi, Israēla valdniek, kura diena pienākusi laikā, kad tavs noziegums ir galā un tev galīgi tiek atmaksāts, tik tiešām,
31
tā saka Dievs Tas Kungs: nost ķēnišķīgo galvasrotu, nost vainagu! Tas nepaliks tā, kā tas tagad ir! Zemajam jātop paaugstinātam un augstajam pazemotam.
32
Visu, visu Es pārvērtīšu drupās, drupās, drupās! Lai paliek, kā bija, kamēr nāks tas, kam uz to ir tiesības, tam Es to nodošu.
33
Bet tu, cilvēka bērns, sludini un saki: tā saka Dievs Tas Kungs par Amona bērniem un viņu nicinājumu runām: saki tiem: zobens, zobens ir izvilkts, lai kauj, spodrināts, lai spīguļo kā zibens.
34
Bet tevi maldināja ar aplamām parādībām un tev pravietoja melus.
35
Bāz zobenu makstī! Tai vietā, kur tu esi radīts, tai zemē, no kurienes tu esi nācis, tur Es tevi tiesāšu,
36
un Es izliešu pār tevi Savas dusmas un iededzināšu Savas bardzības uguni pret tevi, un tevi nodošu nežēlīgu cilvēku rokās, kas cenšas sagādāt tev postu un iznīcību.
37
Uguns tevi aprīs, tavas asinis izplūdīs tava paša zemē, un tevi vairs nepieminēs, jo Es, Tas Kungs, to tā esmu runājis."