1
Neseko ļauniem ļaudīm un nevēlies būt pie viņiem!
2
Jo viņu sirds kāro tikai otram kaitēt, un viņu lūpas dod tikai nelaimes padomus.
3
Ar gudrību namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā.
4
Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām.
5
Atziņās piedzīvojis vīrs ir spēcīgs, un sapratīgs vīrs ir varens savā spēkā.
6
Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un, kur daudz gudru padomnieku, tur ir uzvara.
7
Dziļāka gudrība nejēgam ir par augstu, viņš tā kā tā neiedrošinās atplest savu muti vārtu laukuma sanāksmēs.
8
Kas tīši gudro izdarīt ko ļaunu, tas saucams par lielāko negantnieku un blēdi.
9
Nejēgas viltības ir grēks, un ņirgātājies ļaužu acīs ir negantnieks.
10
Ja tu laimes laikos nogursi, tad arī tavs spēks bēdu laikā būs neizturīgs.
11
Glāb tos, kurus nevainīgus taisās nonāvēt, un neatraujies no tiem, kurus paredz nomākt un nožņaugt.
12
Kad tu saki: "Redzi, mēs to nesaprotam!" - vai tad tev nešķiet, ka Viņš, kas sirdis sver, to novēro, un Viņš, kas uzmana tavu dvēseli, zina to un atmaksā cilvēkam pēc viņa darba?
13
Ēd, mans dēls, medu, jo medus ir labs, un savā briedumā sabiezējis medus ir patīkami salds tavam kaklam.
14
Tādēļ centies iegūt gudrību tavas paša dvēseles labā; ja tu to iegūsi, tad tev pēc tam labi klāsies, un tava cerība nebūs velta.
15
Neglūni, tu bezdievīgais, uz taisnā namu, netraucē viņa mieru!
16
Jo taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā, bet bezdievīgie ieslīgst nelaimē.
17
Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,
18
jo Tas Kungs varētu to redzēt un tas varētu Viņam labi nepatikt, un Viņš varētu novērst savas dusmas no viņa.
19
Neiededzies dusmās par ļauniem ļaudīm un neiekarsies ilgstošās dusmās pret bezdievīgiem!
20
Jo ļaunajam nav uz ko cerēt, un bezdievīgo gaismeklis izdzisīs.
21
Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu un nejaucies starp dumpiniekiem,
22
jo viņu pazudināšana notiks piepeši, un kas zina, vai tad neuzbruks nelaime abiem - īstajiem dumpiniekiem un viņu atbalstītājiem.
23
Arī šie ir īsto atziņu glabātāju vārdi: tiesā ievērot cilvēka stāvokli un viņa personu nav labi.
24
Kas vainīgam saka: "Tev taisnība!" - to ļaudis lād un tauta ienīst.
25
Bet tie, kas vainīgos soda, tie ļaudīm patīk, un bagātīga svētība nāk pār tiem.
26
Pareiza atbilde ir kā mīļš skūpsts uz lūpām.
27
Padari savu darbu laukā un apstrādā savu tīrumu, un pēc tam cel savu namu.
28
Neesi bez iemesla par liecinieku pret savu tuvāko un nekrāp nevienu ar savām lūpām.
29
Nesaki:"Kā viņš man darījis, tā es gribu viņam atdarīt, un es tam vīram atmaksāšu pēc viņa darba!"
30
Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar nejēgas vīna dārzu,
31
un redzi, tur auga vienīgi nātres, vīna dārzs bija pilns dadžu, un akmeņu iežogojums ap to bija sabrucis.
32
Kad es to redzēju, es to ņēmu pie sirds, liku vērā, nolūkojos uz to un mācījos no tā:
33
tu gribi drusku gulēt un vēl drusku pasnaust, un drusku salikt rokas, lai atpūstos!
34
Bet tad tev tava nabadzība pienāks ātriem soļiem kā ceļiniece un tavs trūkums kā bruņots vīrs.