1
Alelujā! Teiciet To Kungu, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2
Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un pienācīgi paust visu Viņa teicamo veikumu slavu?
3
Svētīgi tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību vienumēr!
4
Piemini mani, Kungs, pēc Sava labā prāta uz Savu tautu un nāc pie manis ar Savu palīdzību,
5
ka redzam labumu parādāmies Tavos izredzētajos, ka priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lepojamies ar savu piederību pie Tavas izredzētās tautas!
6
Mēs esam grēkojuši līdz ar mūsu tēviem, esam noziegušies, mēs bijām bezdievīgi.
7
Mūsu tēvi Ēģiptes zemē neievēroja Tavus brīnuma darbus, viņi aizmirsa Tavu lielo žēlastību un bija nepaklausīgi pie jūras, pie Niedru jūras.
8
Bet Viņš tiem palīdzēja Sava Vārda dēļ, lai parādītu Savu lielo varu.
9
Viņš apsauca Niedru jūru, tā kļuva sausa, un Viņš vadīja viņus caur dziļumiem kā pa sausu zemi.
10
Tā Viņš izglāba viņus no vajātāju varas un atsvabināja no ienaidnieka rokas.
11
Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, nepalika no tiem pie dzīvības it neviens.
12
Tad viņi ticēja Viņa vārdiem, viņi teica dziesmās Viņa slavu.
13
Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis.
14
Viņi krita kārībās tuksnesī un kārdināja Dievu tuksnešainos klajumos.
15
Dievs apmierināja viņiem viņu kārību, bet uzsūtīja viņu dzīvībām sērgu.
16
Viņi apskauda nometnē Mozu un Āronu, Tā Kunga svētītos.
17
Tad atvērās zeme un aprija Datanu un aizrāva zemē Abirāma biedrus.
18
Uguns iedegās viņu barā, un liesmas sadedzināja bezdievīgos.
19
Viņi darināja Horebā teļu un zemojās šī tēla priekšā,
20
un tā apmainīja savu Dieva godību pret lopa tēlu, vērša, kas ēd zāli.
21
Viņi aizmirsa Dievu, savu glābēju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
22
brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie Niedru jūras.
23
Tad Viņš bija nodomājis viņus iznīcināt, ja nebūtu Mozus, Viņa izraudzītais, par viņiem iestājies Viņa priekšā, lai novērstu Viņa dusmas un glābtu viņus no nāves.
24
Viņi nepriecājās par skaisto zemi un neticēja Viņa vārdam,
25
bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
26
Tad Viņš pacēla pret viņiem Savu roku, lai viņus nomaitātu tuksnesī,
27
lai nomāktu viņus tautu starpā un viņus izkaisītu pa dažādām zemēm.
28
Tad viņi pieķērās Baalam-Peoram un ēda elkiem nesto ziedojumu gaļu,
29
un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem. Kad izcēlās sērga viņu starpā,
30
tad cēlās Pinehass un tiesāja, un sērga mitējās.
31
Tas viņam tapa pielīdzināts par nopelnu uz bērnu bērniem mūžīgi.
32
Tad ļaudis Viņu apkaitināja pie strīdus ūdens, un Mozum bija jāpiedzīvo viņu dēļ ļaunums,
33
jo viņi, pretodamies Viņa Garam, sarūgtināja viņa sirdi, un viņš teica neapdomīgus vārdus ar savām lūpām.
34
Viņi arī neizdeldēja tautas, kā Tas Kungs viņiem bija pavēlējis,
35
bet sajaucās ar citām tautām, piesavinājās viņu dzīves veidu
36
un kalpoja viņu elkiem, un tie kļuva viņiem par slazda valgu.
37
Savus dēlus un savas meitas viņi upurēja ļauniem gariem
38
un izlēja nenoziedzīgas asinis - savu dēlu un savu meitu asinis, ko viņi upurēja Kānaānas elkiem: tā tapa zeme negodā likta ar asinsgrēkiem.
39
Tā viņi kļuva nešķīsti ar saviem darbiem un atkrita no Tā Kunga ar savu dzīves veidu.
40
Tad iedegās Tā Kunga dusmas pret Viņa tautu, un Viņam bija riebums pret Savu mantojumu;
41
Viņš nodeva tos citu tautu rokās, un viņu nīdēji un ienaidnieki valdīja pār viņiem.
42
Viņu ienaidnieki spaidīja un nomāca viņus un pakļāva galīgi viņus savai varai.
43
Viņš izglāba viņus vairākkārt, taču viņi kaitināja Viņu ar savu pretestīgo sirdsprātu un panīka vēl vairāk savu noziegumu dēļ.
44
Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un uzklausīja viņu piesaukšanu
45
un pieminēja Savu derību ar viņiem aiz Savas lielās žēlastības,
46
tā ka viņi atrada līdzcietību visos, kas viņus turēja gūstā.
47
Palīdzi mums, Kungs, mūsu Dievs, un pulcē mūs atkal kopā - no tām citām tautām, lai varam pateicībā slavēt Tavu svēto Vārdu un būt laimīgi savā lepnumā, ka drīkstam daudzināt Tavu slavu!
48
Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Un visa tauta lai saka: "Āmen! Alelujā!"