2
"Cilvēka bērns, sludini: tā saka Dievs Tas Kungs: vaimanājiet! Ak tu ļaunā diena!
3
Jo tuvu ir šī diena, tiešām tuvu ir Tā Kunga diena, tumša, apmākusies diena, tā būs citu tautu soda diena.
4
Zobens nāks pār Ēģipti, bailes būs Etiopijā, kad Ēģiptē ievainotie nomirs, kad izlaupīs šīs zemes mantu un satrieks tās pamatus.
5
Etiopija, Libija, Lidija ar visu savu tautu jūkli, tāpat arī Kuba ar visiem sabiedroto zemju iedzīvotājiem kritīs zobenam par upuri.
6
Tā saka Tas Kungs: tad kritīs Ēģiptes balsti un gāzīsies tās lepnais greznums, no Migdolas līdz Siēnai tos aprīs zobens, saka Dievs Tas Kungs,
7
viņu zeme būs izpostīta un paliks tāda citu izpostīto zemju starpā, viņu pilsētas būs sagrautas kā citas līdzās esošās un drupās guļošās pilsētas.
8
Tad tie atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es pielikšu uguni Ēģiptei un kad visi tās palīgi būs satriekti.
9
Tai dienā Mani vēstneši dosies kuģos uz Etiopiju, lai to izbiedētu tās drošībā, un starp etiopiešiem valdīs lielas izbailes Ēģiptes nelaimes dienas dēļ, jo redzi, tā nāk.
10
Tā saka Dievs Tas Kungs: Es darīšu Ēģiptes godībai galu ar Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara roku.
11
Viņš ar saviem karavīriem, kas ir paši niknākie starp visām tautām, ieradīsies postīt zemi. Tie uzbruks Ēģiptei ar zobenu un pildīs zemi ar nokautiem.
12
Un Es padarīšu upes sausas un nodošu zemi ļaundaru rokā, zemi ar visu, kas tanī, un Es to padarīšu tuksnešainu ar svešinieku roku. Es, Tas Kungs, to tā sacīju.
13
Tā saka Dievs Tas Kungs: Es iznīcināšu elka dievus un darīšu galu dievekļiem Nofā (Memfisā). Valdnieku Ēģiptes zemē turpmāk vairs nebūs, Es likšu lielām bailēm pārņemt Ēģiptes zemi.
14
Es padarīšu kailu Augšēģipti, Patra zemi, un pielikšu uguni Coānai un turēšu tiesu un izpildīšu spriedumu pār Nou (Tēbas).
15
Es izliešu Savas dusmas pār Sinu (Peluziju), Ēģiptes stiprāko cietoksni, un iznīcināšu Noas godību un mirdzumu.
16
Es pielikšu uguni visai Ēģiptei, Sina (Peluzija) trīcēs un drebēs, Noa kritīs uzbrukumā un Nofa ieraudzīs savu vārtu priekšā ienaidniekus gaišā dienas laikā.
17
Avenas (Heliopoles) un Bubastus jaunekļi kritīs no zobena, bet pārējos iedzīvotājus aizvedīs gūstā.
18
Tahpanhesā (Dafnē) diena kļūs par nakti, kad Es tur sagraušu Ēģiptes jūgu un kad tur izbeigsies tās augstprātīgā vara; mākonis to apklās, un viņas mazās pilsētas ar visiem iedzīvotājiem aizies trimdā.
19
Tā Es spriedīšu tiesu pār Ēģipti un uzlikšu tai sodu, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs."
20
Vienpadsmitā gada pirmā mēneša septītajā dienā nāca pār mani Tā Kunga vārds:
21
"Cilvēka bērns, Es satriecu faraona, Ēģiptes ķēniņa, vienu elkoni, un redzi, to nepārsies, lai tas sadzītu, neapliks īpašu dziedināmo pārsienamo, lai tas atkal kļūtu stiprs un varētu turēt zobenu.
22
Tādēļ tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, tagad Es celšos pret faraonu, Ēģiptes ķēniņu, un satriekšu abus viņa elkoņus, veselo un sasisto, un zobens izkritīs no viņa rokas.
23
Tad Es izklīdināšu ēģiptiešus citu tautu starpā un izkaisīšu tos pa dažādām zemēm.
24
Turpretim Bābeles ķēniņa elkoņus Es stiprināšu un došu viņam savu zobenu rokā, bet faraona elkoņus Es satriekšu, ka tas vaimanās un vaidēs viņa priekšā kā nāvīgi ievainots.
25
Tiešām, Es stiprināšu Bābeles ķēniņa elkoņus, bet Ēģiptes ķēniņa elkoņi sašļuks, lai ļaudis atzīst, ka Es esmu Tas Kungs, ja Es Bābeles ķēniņam dodu rokā Savu zobenu, lai viņš to paceļ pret Ēģiptes zemi.
26
Tad Es izklīdināšu ēģiptiešus citu tautu starpā un izkaisīšu tos pa dažādām zemēm, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs."