• Labu būs darīt un priecīgu sirdi turēt.

  • 1 Sūti tavu maizi pār ūdeņiem, jo tu atradīsi to atkal pēc daudz dienām.
  • 2 Izdali to septiņiem vai astoņiem, jo tu nezini, kāda nelaime būs virs zemes.
  • 3 Kad padebeši pilni, tad tie izlej lietu uz zemi; un kā koks kritīs pret dienvidu vai pret ziemeli, - kur koks krīt, tur tas arī paliek.
  • 4 Kas uz vēju mana, tas nesēj, un kas uz padebešiem raugās, tas nepļauj.
  • 5 Tā kā tu nezini, kāds ceļš ir vējam, jeb kā kauli aug grūtas sievas miesās, tāpat tu nezini Dieva darbu, ko Viņš visu padara.
  • 6 No rīta sēj savu sēklu un neliec mierā savu roku vakarā; jo tu nezini, kā jo labi izdosies, vai šā vai tā; un kad abi izdotos, tad būtu jo labi.
  • 7 Gaisma ir salda un acīm tīk sauli redzēt.
  • 8 Bet jebšu cilvēks daudz gadus dzīvo un arvien priecājās, tad lai tomēr viņš arī piemin nebaltās dienas, jo viņu būs daudz. Viss, kas nāk, ir niecība.
  • 9 Priecājies, jaunekli, savā jaunībā, un lai tava sirds tur labu prātu savas jaunības dienās, un staigā kā tava sirds kāro un kā tavām acīm patīk; bet zini, ka Dievs par visu šo tevi vedīs tiesas priekšā.
  • 10 Tad izmet nu skumību no savas sirds un aizdzen ļaunumu no savām miesām; jo jaunība un bērnība ir niecība.