• Vecuma grūtums un Dieva tiesa.

  • 1 Piemini savu Radītāju savā jaunībā, pirms ļaunās dienas nāk un gadi tuvojās, kur tu sacīsi: tie man nepatīk.
  • 2 Pirms saule un gaisma un mēnesis un zvaigznes aptumšojās, un padebeši nāk atkal pēc lietus,
  • 3 Laikā, kad nama sargi trīcēs, un stiprie vīri locīsies, un malēji stāvēs klusu, tāpēc ka viņu palicis maz, un tie, kas pa logiem skatās, paliks tumši,
  • 4 Un tās divas durvis pret ielu taps aizslēgtas, tā ka malšanas skaņa paliks lēnāka, un viņš uzmostas, kad putniņa balsi dzird, un kad klusu skan visas dziesmas,
  • 5 Kad arī kalnus bīsies un baiļosies, pa ceļu ejot, un kad mandeļu koks ziedēs, un sisenis būs par nastu, un līksmība zudīs; jo cilvēks iet uz savu mūža namu, un žēlotāji ies apkārt pa ielām;
  • 6 Pirms sudraba virve trūks, un zelta trauks saplīst un smeļamais pie avota izkalst, un skritulis pie akas salūst;
  • 7 Jo pīšļiem būs atkal zemē atgriezties, kā tie ir bijuši, un garam atkal atgriezties pie Dieva, kas to ir devis.
  • 8 Niecība vien! saka mācītājs, viss ir niecība!
  • 9 Nu vēl atliek: šis mācītājs bija gudrs, un viņš ļaudīm mācīja atzīšanu, un sadomāja un izmeklēja un sastādīja daudz sakāmus vārdus.
  • 10 Mācītājs meklēja, skaistus vārdus atrast un taisnības vārdus pareizi sarakstīt.
  • 11 Gudru vīru vārdi ir kā dzenuļi, un kā iesistas naglas viņu atziņas krājumi, no viena Gana doti.
  • 12 Un beidzot: sargies, mans dēls! Grāmatu rakstīšanai nav gala un daudz lasīšanas nopūlē miesu.
  • 13 Visas mācības gala vārds ir šis: bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas visiem cilvēkiem.
  • 14 Jo Dievs ikkatru darbu vedīs tiesā līdz ar visu, kas ir apslēpts, vai tas labs vai ļauns.