• Par Valdniekiem un pavalstniekiem.

  • 1 Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara, nekā gudrība un gods, ir maķenīt ģeķības.
  • 2 Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.
  • 3 Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis.
  • 4 Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus.
  • 5 Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka.
  • 6 Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā.
  • 7 Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus.
  • 8 Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels.
  • 9 Kas akmeņus veļ, tas no tiem dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies.
  • 10 Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop asināts, tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu.
  • 11 Pļāpātājs nav labāks, nekā čūska, kas neapvārdota iedzeļ.
  • 12 Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij.
  • 13 Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts.
  • 14 Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks?
  • 15 Ģeķa darbs to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu.
  • 16 Bēdas tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā ēd.
  • 17 Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.
  • 18 Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri.
  • 19 Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.
  • 20 Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamistabā, jo putni apakš debess aiznes skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.