• Par laulības šķiršanu, 9; Jēzus svēti bērniņus, 13; par mantu, kas dvēseli posta, 16; kāda alga Jēzus mācekļiem gaidāma, 27.

  • 1 Un notikās, kad Jēzus šos vārdus bija pabeidzis, tad Viņš aizgāja no Galilejas un nāca gar Jordānes otru pusi uz Jūdu zemes robežām.
  • 2 Un daudz ļaužu Viņam sekoja, un Viņš tos tur darīja veselus.
  • 3 Un farizeji nāca pie Viņa, To kārdinādami, un uz Viņu sacīja: “Vai cilvēkam jebkādas vainas dēļ brīv no sievas šķirties?”
  • 4 Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Vai jūs neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā viņus radījis vīru un sievu,
  • 5 Un sacījis: “Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un tie divi būs viena miesa.”
  • 6 Tad nu tie nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to nevienam cilvēkam nebūs šķirt.”
  • 7 Tie uz Viņu saka: “Kā tad Mozus ir pavēlējis, šķiršanās grāmatu dot un šķirties.”
  • 8 Viņš uz tiem saka: “Mozus jūsu sirds cietības dēļ jums vaļu devis, no savām sievām šķirties, bet no iesākuma tas tā nav bijis.
  • 9 Bet Es jums saku, kas no savas sievas šķirās, ja ne maucības dēļ, un precē citu, tas pārkāpj laulību, un kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.”
  • 10 Viņa mācekļi uz Viņu saka: “Ja tas tā ir vīra un sievas starpā, tad nav labi precēties.”
  • 11 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Visi šo vārdu nespēj saņemt, bet tie vien, kam tas ir dots.
  • 12 Jo tur ir rāmiti, kas no mātes miesām tādi dzimuši, un tur ir rāmiti, kas no cilvēkiem rāmiti; un tur ir rāmiti, kas paši rāmijušies Debesu valstības dēļ. Kas to spēj saņemt, tas lai saņem.”
  • 13 Tad bērniņi pie Viņa tapa pienesti, ka Viņš tiem rokas uzliktu un Dievu lūgtu; bet mācekļi tos aprāja.
  • 14 Bet Jēzus sacīja: “Laidiet bērniņus un neliedziet tiem, pie Manis nākt; jo tādiem pieder Debesu valstība.”
  • 15 Un Viņš tiem rokas uzlicis, aizgāja no turienes.
  • 16 Un redzi, viens piegājis uz Viņu sacīja: “Labais Mācītāj, ko laba man būs darīt, lai es dabūju mūžīgu dzīvošanu?”
  • 17 Un Viņš uz to sacīja: “Ko tu Mani sauc par labu? Neviens nav labs, kā vien Tas Vienīgais Dievs. Bet ja tu gribi dzīvībā ieiet, tad turi baušļus.”
  • 18 Tas uz Viņu saka: “Kādus?” Un Jēzus sacīja: “Šos: tev nebūs nokaut; tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot;
  • 19 Godā savu tēvu un māti; un tev būs savu tuvāko mīlēt, kā sevi pašu.”
  • 20 Jauneklis uz Viņu saka: “Visu to es esmu turējis no savas jaunības; kā man vēl trūkst?”
  • 21 Jēzus uz to sacīja: “Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod, kas tev ir, un dod nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un tad nāc, seko Man.”
  • 22 Bet jauneklis, šo vārdu dzirdējis, aizgāja noskumis, jo tam bija daudz mantas.
  • 23 Bet Jēzus uz Saviem mācekļiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku: bagāts grūti ieies Debesu valstībā.
  • 24 Un atkal Es jums saku: vieglāk ir kamielim iet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā. ”
  • 25 Un to dzirdējuši, Viņa mācekļi ļoti pārbijās un sacīja: “Kas tad var tikt pestīts?”
  • 26 Un Jēzus tos uzlūkoja un uz tiem sacīja: “Cilvēki to neiespēj, bet Dievam visas lietas iespējamas.”
  • 27 Tad Pēteris atbildēdams uz Viņu sacīja: “Redzi, mēs visu esam atstājuši un Tev sekojuši; kas mums par to būs?”
  • 28 Bet Jēzus uz tiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku, ka jūs, kas Man sekojuši jaunatdzimšanā, kad Cilvēka Dēls sēdēs uz Sava godības krēsla, arī sēdēsiet uz divpadsmit krēsliem un tiesāsiet divpadsmit Israēla ciltis.
  • 29 Un kas atstāj mājas vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus Mana Vārda dēļ, tas to saņems simtkārtīgi, un iemantos mūžīgu dzīvošanu.
  • 30 Bet daudzi, kas pirmie, būs pēdējie, un pēdējie būs pirmie.