• Līdzība par strādniekiem vīna kalnā, 1; Jēzus sludina Savu ciešanu, miršanu un augšāmcelšanos, 17; aprāj Cebedeja dēlu godkārību, 20; dziedina divus neredzīgus, 29.

  • 1 Jo Debesu valstība ir kā kāds nama tēvs, kas no rīta agrumā izgāja, strādniekus derēt savā vīna kalnā.
  • 2 Un saderējis strādniekus par denāriju dienā, viņš tos nosūtīja savā vīna kalnā.
  • 3 Un izgājis ap trešo stundu, viņš redzēja vēl citus pie tirgus bez darba stāvam,
  • 4 Un uz tiem sacīja: “Noejat arī jūs vīna kalnā, es jums došu, kas nākas.”
  • 5 Un tie nogāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat.
  • 6 Bet ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl citus bez darba stāvam, un uz tiem saka: “Ko jūs visu dienu še stāviet bez darba?”
  • 7 Tie uz viņu saka: “Neviens mūs nav derējis.” Viņš uz tiem saka: “Ejat jūs arīdzan vīna kalnā, un kas nākas, to jūs dabūsiet.”
  • 8 Kad nu vakars metās, tad vīna kalna kungs saka savam uzraugam: “Sauc strādniekus un dod tiem algu, no pēdējiem sākdams, pie pirmajiem beigdams.”
  • 9 Tad tie nāca, kas ap vienpadsmito stundu derēti, un dabūja savu grasi.
  • 10 Bet kad pirmie nāca, tad tie cerēja vairāk dabūt; un tie arī dabūja ikviens savu grasi.
  • 11 To dabūjuši, tie kurnēja pret nama tēvu,
  • 12 Un sacīja: “Šie pēdējie vienu stundu vien strādājuši, un tu tos esi līdzinājis mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši.”
  • 13 Bet viņš atbildēja un uz vienu no tiem sacīja: “Draugs, es tev netaisnību nedaru. Vai tu ar mani neesi saderējis par vienu grasi?
  • 14 Ņem, kas tev pieder, un ej; bet es šiem pēdējiem gribu tā dot kā tev.
  • 15 Jeb vai man nav brīv, darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs tāpēc skauž, ka es esmu labs?”
  • 16 Tā pēdējie taps pirmie, un pirmie tie pēdējie. Jo daudz ir aicināti, bet maz izredzēti.”
  • 17 Un noiedams uz Jeruzālemi, Jēzus ņēma divpadsmit mācekļus pie Sevis un ceļā uz tiem sacīja:
  • 18 “Redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēls taps nodots augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tie Viņu pazudinās pie nāves.
  • 19 Un Viņu nodos pagāniem; tie Viņu apmēdīs, šaustīs un krustā sitīs, un trešā dienā Viņš atkal celsies augšā.”
  • 20 Tad Cebedeja dēlu māte ar saviem dēliem nāca pie Viņa, metās zemē un lūdza ko no Viņa.
  • 21 Un Viņš tai sacīja: “Ko tu gribi?” Tā uz Viņu sacīja: “Saki, lai šie divi mani dēli sēž Tavā valstībā viens Tev pa labo un otrs pa kreiso roku.”
  • 22 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Jūs nezināt, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeršu, un likties kristīties ar kristību, ar ko Es topu kristīts?” Tie uz viņu sacīja: “Varam gan.”
  • 23 Un Viņš uz tiem saka: “Manu biķeri jums gan būs dzert, un ar kristību, ar ko Mani kristīs, jums būs tapt kristītiem; bet sēdēt pie Manas labās un kreisās rokas, Man nepieder dot, bet tas būs tiem, kam Mans Tēvs to novēlējis.”
  • 24 Un kad tie desmit to dzirdēja, tad viņi apskaitās par abiem brāļiem.
  • 25 Bet Jēzus tos aicināja pie Sevis un sacīja: “Jūs zināt, ka pasaules valdnieki pār ļaudīm valda, un lieliem kungiem pār tiem ir vara.
  • 26 Bet pie jums tā nebūs būt; bet ja kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis.
  • 27 Un ja kas grib būt jūsu starpā pirmais, tas lai ir jūsu kalps;
  • 28 Tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, ka Viņam taptu kalpots, bet ka Viņš kalpotu, un Savu dzīvību dotu kā atpirkšanas maksu par daudziem.”
  • 29 Un kad tie no Jērikas izgāja, tad Viņam daudz ļaužu sekoja.
  • 30 Un redzi, divi akli sēdēja ceļmalā; kad tie dzirdēja Jēzu garām ejam, tad tie brēca un sacīja: “Apžēlojies par mums, Kungs, Tu Dāvida dēls!”
  • 31 Bet ļaudis tos apsauca, ka tie klusu ciestu; bet tie brēca vēl vairāk un sacīja: “Apžēlojies par mums, Kungs, Tu Dāvida dēls!”
  • 32 Un Jēzus apstājās, tos aicināja un sacīja: “Ko jūs gribat, lai Es jums daru?”
  • 33 Tie uz Viņu saka: “Kungs, ka mūsu acis top atdarītas.”
  • 34 Un Jēzum palika žēl, un Viņš aizskāra viņu acis, un tūdaļ viņu acis tapa gaišas, un tie Viņam sekoja.