• Lielākais Debesu valstībā, 1; Jēzus māca pret apgrēcināšanu, 6; par Debesu valstības atslēgām, 15; līdzība par ķēniņu, kas ar saviem kalpiem parādus līdzināja, 23.

  • 1 Tanī pašā stundā mācekļi gāja pie Jēzus un sacīja: “Kas tad ir lielākais Debesu valstībā?”
  • 2 Un Jēzus aicināja vienu bērnu pie Sevis, un to veda pašā viņu vidū,
  • 3 Un sacīja: “Patiesi, Es jums saku, ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksiet Debesu valstībā.
  • 4 Tāpēc, kas pats zemojās, kā šis bērns, tas ir lielākais Debesu valstībā.
  • 5 Un kas tādu bērnu uzņem Manā Vārdā, tas uzņem Mani.
  • 6 Bet kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ka tam pakārtu pie kakla dzirnu akmeni un to noslīcinātu jūrā, visdziļākā vietā.
  • 7 Ak vai, pasaulei, apgrēcības dēļ! Apgrēcībai gan vajag nākt, bet, ak vai tam cilvēkam, caur ko nāk apgrēcība!
  • 8 Tāpēc, ja tava roka vai tava kāja tevi apgrēcina, tad nocērt to un met to nost; jo tas tev labāk, ka tu ieej dzīvošanā tizls vai kroplis, nekā tev ir divas rokas vai kājas, un tu topi iemests mūžīgā ugunī.
  • 9 Un ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un met to nost; tas tev labāk, ar vienu aci ieiet dzīvošanā, nekā tev ir divas acis, un tu topi iemests elles ugunī.
  • 10 Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicinājiet; jo Es jums saku, ka viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz Mana debes' Tēva vaigu.
  • 11 Jo Cilvēka Dēls ir nācis, atpestīt to, kas pazudis.
  • 12 Kā jums šķiet? Ja kādam cilvēkam būtu simts avis, un viena no tām būtu nomaldījusies, vai viņš neatstātu deviņdesmit deviņas un neietu kalnos, to meklēt, kas nomaldījusies?
  • 13 Un ja tas notiek, ka to atrod, patiesi, Es jums saku, ka tas vairāk par to priecājās, nekā par deviņdesmit deviņām, kas nav nomaldījušās.
  • 14 Tāpat tas nav jūsu debes' Tēva prāts, ka vienam no šiem mazajiem būs pazust.
  • 15 Bet ja tavs brālis pret tevi grēko, tad noej un pārmāci viņu starp sevi un viņu vienu pašu; kad viņš tevi klausa, tad tu savu brāli esi mantojis.
  • 16 Un ja viņš negrib klausīt, tad ņem klāt vēl vienu vai divus, lai no divēju vai treju liecinieku mutes ikkatrs vārds top apstiprināts.
  • 17 Bet ja viņš tos neklausa, tad saki to draudzei; bet ja viņš arī draudzi neklausa, tad turi viņu par pagānu un muitnieku.
  • 18 Patiesi, Es jums saku, ko vien jūs virs zemes siesiet, tas arī būs siets debesīs; un ko vien jūs virs zemes atraisīsiet, tas arī būs atraisīts debesīs.
  • 19 Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā jebkuras lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad tā tiem taps dota no Mana Tēva, kas ir debesīs.
  • 20 Jo kur divi vai trīs ir sapulcināti Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.”
  • 21 Tad Pēteris gāja pie Viņa un sacīja: “Kungs, cikkārt man būs piedot savam brālim, kas pret mani grēko? Vai ir diezgan septiņas reizes?”
  • 22 Jēzus uz to saka: “Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas.
  • 23 Tāpēc Debesu valstība līdzinās kādam ķēniņam, kas ar saviem kalpiem gribēja parādu izlīdzināt.
  • 24 Un kad viņš iesāka norēķinu turēt, viens viņam tapa pievests, tas bija viņam parādā desmit tūkstošu talentu.
  • 25 Un kad tas to nespēja maksāt, tad kungs pavēlēja, viņu pārdot ar sievu un bērniem un visu, kas tam bija, un maksāt.
  • 26 Tad kalps pie zemes krizdams viņu gauži lūdzās un sacīja: “Kungs, cieties ar mani, es tev visnotaļ gribu maksāt.”
  • 27 Tad kungam palika kalpa žēl, un viņš to palaida un parādu tam arī atlaida.
  • 28 Bet kad tas pats kalps bija ārā izgājis, tad tas atrada vienu no saviem darba biedriem, kas viņam bija parādā simts sudraba grašus; un viņš sakampis to žņaudza un sacīja: “Maksā, ko tu man esi parādā.”
  • 29 Tad viņa darba biedrs tam krita pie kājām, lūdzās un sacīja: “Cieties ar mani, es tev visnotaļ maksāšu.”
  • 30 Un viņš negribēja; un nogājis to iemeta cietumā, tiekams tas maksātu, ko bija parādā.
  • 31 Kad nu viņa darba biedri to redzēja, tad tas tiem gauži sāpēja, un nākuši tie pasacīja savam kungam visu, kas bija noticis.
  • 32 Tad viņa kungs to aicināja priekšā un uz to sacīja: “Tu blēdīgais kalps, visu šo parādu es tev esmu atlaidis, kad tu mani lūdzi.
  • 33 Vai tad tev arīdzan nebija apžēloties par savu darba biedru, kā es tevi esmu žēlojis.”
  • 34 Un viņa kungs apskaities to nodeva mocītājiem, kamēr tas maksātu visu, ko tam bija parādā.
  • 35 Tā arī Mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs nepiedosiet no sirds ikviens savam brālim viņa pārkāpšanas.”