• Jēzus māca par Dieva valstību caur līdzībām no sējēja, 1-3; no iededzinātas sveces, 25; no sēklas, kas nemanot uzdīgst un ienākas, 26; no sinepju graudiņa, 30; klusina vētru un jūru, 35.

  • 1 Un Viņš atkal iesāka mācīt pie jūras, un daudz ļaužu pie Viņa sapulcējās, tā ka Viņš laivā kāpis nosēdās tajā uz jūras un visi ļaudis stāvēja jūrmalā.
  • 2 Un Viņš tiem daudz mācīja caur līdzībām un Savā mācībā uz tiem sacīja:
  • 3 “Klausieties: redzi, sējējs izgāja sēt.
  • 4 Un notikās, sējot kāda sēkla krita ceļmalā, un putni apakš debess nāca un to apēda.
  • 5 Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un uzdīga tūdaļ, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes.
  • 6 Bet kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka nebija saknes.
  • 7 Un kāda sēkla krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus.
  • 8 Un cita sēkla krita uz labu zemi un nesa augļus, kas augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmit kārtīgi un cita simtkārtīgi.”
  • 9 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.”
  • 10 Un kad Viņš viens pats bija, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit pie Viņa bija, Viņu vaicāja šās līdzības dēļ
  • 11 Un Viņš uz tiem sacīja: “Jums ir dots, zināt Dieva valstības noslēpumu; bet tiem, kas ārā, viss tas notiek caur līdzībām,
  • 12 Ka tie redzot redz un nenomana, un dzirdot dzird un nesaprot; ka tie neatgriežas, un grēki tiem netop piedoti.”
  • 13 Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs šo līdzību nesaprotat? Kā tad jūs sapratīsiet visas tās citas līdzības?
  • 14 Sējējs sēj Vārdu.
  • 15 Bet šie ir tie, kas ceļmalā, kur Vārds top sēts, un kad tie to ir dzirdējuši, tad tūdaļ sātans nāk un Vārdu noņem, kas viņu sirdīs ir sēts.
  • 16 Un tāpat tie, kas uz akmenāju sēti, ir tie, kas Vārdu dzirdējuši, tūdaļ to uzņem ar prieku.
  • 17 Bet tiem nav saknes iekš sevis, bet tik kādu laiku tie ir ticīgi. Kad bēdas un vajāšana uziet Vārda dēļ, tad viņi tūdaļ ņem apgrēcību.
  • 18 Un kas starp ērkšķiem sēti, ir tie, kas Vārdu dzird,
  • 19 Un šīs pasaules rūpes un bagātības viltība un citas kārības iemetās un noslāpē Vārdu un tas paliek neauglīgs.
  • 20 Un kas uz labo zemi sēti, ir tie, kas Vārdu dzird un pieņem un augļus nes, cits trīsdesmitkārtīgi, cits sešdesmitkārtīgi, cits simtkārtīgi.”
  • 21 Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai svece top iededzināta, lai to liek apakš pūra, vai apakš galda? Vai ne tāpēc, lai to liek uz lukturi?
  • 22 Jo nekas nav apslēpts, kas nebūtu nācis gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms.
  • 23 Jo kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.”
  • 24 Un Viņš uz tiem sacīja: “Pieraugāt, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums, un pieliks jums vēl klāt.
  • 25 Jo kam ir, tam taps dots; un kam nav, no tā arī taps atņemts, kas tam ir.”
  • 26 Un Viņš sacīja: “Dieva valstība ir tāpat, kā kāds cilvēks sēklu met zemē.
  • 27 Un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana.
  • 28 Jo zeme pati no sevis nes augļus, vispirms stiebru, tad vārpu, tad pilngraudu vārpā.
  • 29 Un kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ sirpi sūta, jo pļaujamais laiks ir klāt.”
  • 30 Un Viņš sacīja: “Kam mēs Dieva valstību pielīdzināsim? Jeb caur kādu līdzību mēs to attēlosim?
  • 31 Itin kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, mazākais no visām sēklām virs zemes.
  • 32 Un kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks pār visiem stādiem un dabū lielus zarus, tā ka putni apakš debess viņa pavēnī var ligzdas taisīt.”
  • 33 Un caur daudz tādām līdzībām Viņš uz tiem Vārdu runāja, tā ka tie to varēja saprast.
  • 34 Un bez līdzībām Viņš uz tiem neko nerunāja; bet Saviem mācekļiem Viņš visu īpaši izstāstīja.
  • 35 Un Viņš uz tiem sacīja tanī dienā, kad vakars metās: “Pārcelsimies uz viņu malu.”
  • 36 Un ļaudis atstājuši, tie Viņu ņēma līdz, tā kā Viņš laivā bija, un tur vēl citas laivas bija pie Viņa.
  • 37 Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka laiva jau pildījās.
  • 38 Un Viņš laivas galā uz spilvena gulēja; un tie Viņu modina un saka uz Viņu: “Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?”
  • 39 Un uzmodies Viņš apdraudēja vēju un sacīja uz jūru: “Klusu, mierā!” Un vējš nostājās, un jūra palika klusu.
  • 40 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?”
  • 41 Un tie ļoti izbijās un sacīja savā starpā: “Kas Tas tāds? Jo vējš un jūra Viņam paklausa.”