• Jēzus dziedina sabatā viena cilvēka nokaltušu roku, 1; aicina divpadsmit apustuļus, 13; turās farizeju zaimošanai pretī, 22; izstāsta, kas ir Viņa īstenieki, 31.

  • 1 Un Viņš atkal iegāja sinagogā. Un tur bija cilvēks, kam bija nokaltusi roka.
  • 2 Un tie uz Viņu glūnēja, vai Viņš sabatā to dziedinās, ka Viņu varētu apsūdzēt.
  • 3 Un Viņš sacīja cilvēkam, kam nokaltusi roka bija: “Nāc te šurp.”
  • 4 Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai ir brīv sabatā labu darīt vai ļaunu darīt? Dvēseli glābt vai maitāt?” Bet tie stāvēja klusu.
  • 5 Un Viņš tos uzlūkoja visapkārt ar dusmību un turklāt viņu sirds cietības dēļ noskumis, Viņš tam cilvēkam sacīja: “Izstiep savu roku!” Un tas to izstiepa, un viņa roka palika atkal vesela tā kā tā otra.
  • 6 Un farizeji izgāja un sarunājās tūdaļ ar Hēroda sulaiņiem pret Viņu, ka Viņu nomaitātu.
  • 7 Bet Jēzus aizgāja ar Saviem mācekļiem pie jūras, un liels ļaužu pulks no Galilejas Viņam sekoja, un no Jūdu zemes,
  • 8 Arī no Jeruzālemes un Idumejas un no viņpus Jordānes; un tie, kas pie Tirus un Sidonas, liels pulks, dzirdējuši, ko Viņš darīja, nāca pie Viņa.
  • 9 Un Viņš Saviem mācekļiem sacīja, lai kāda laiviņa Viņam būtu gādāta ļaužu pūļa dēļ, ka tie Viņu nesaspiestu.
  • 10 Jo Viņš darīja daudzus veselus, tā ka tie, kam kādas kaites bija, Viņam lauzās klāt, lai Viņu aizskartu.
  • 11 Un nešķīstie gari, kad tie Viņu redzēja, krita pie zemes viņa priekšā un brēca sacīdami: “Tu esi Dieva Dēls.”
  • 12 Un Viņš tos stipri aprāja, lai Viņu nedarītu zināmu.
  • 13 Un Viņš uzkāpa kalnā un aicināja, kurus pats gribēja, un tie nāca pie Viņa.
  • 14 Un Viņš iecēla divpadsmit (ko nosauca par apustuļiem), lai tie pie Viņa būtu, un Viņš tos izsūtītu, Dieva vārdu sludināt,
  • 15 Un lai tiem vara būtu, slimības dziedināt un velnus izdzīt.
  • 16 Un Viņš Sīmanim deva vārdu Pēteris;
  • 17 Un Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, Jēkaba brāli, un tiem deva vārdu: Boānerges, tas ir: pērkona dēli;
  • 18 Un Andreju un Filipu un Bartolomeju un Mateju un Tomu un Jēkabu, Alfeja dēlu, un Tadeju un Sīmani no Kānas,
  • 19 Un Jūdasu Iskariotu, kas Viņu arī nodeva. Un viņi iegāja kādā mājā.
  • 20 Un ļaudis atkal sapulcējās, tā ka tiem vaļas nebija, ne maizi ēst.
  • 21 Un kad tie, kas pie Viņa bija, to dzirdēja, tad tie izgāja Viņu savaldīt. Jo tie sacīja: “Viņš ir bez prāta.”
  • 22 Un rakstu mācītāji, kas no Jeruzālemes bija nākuši, sacīja: “Viņam ir Belcebuls, un caur velnu virsnieku Viņš velnus izdzen.”
  • 23 Un tos pieaicinājis, Viņš tiem sacīja caur līdzībām: “Kā var sātans sātanu izdzīt?
  • 24 Un ja kāda valsts savā starpā top ienaidā, tad tāda valsts nevar pastāvēt.
  • 25 Un ja kāds nams pret sevi pašu nemierā, tad tāds nams nevar pastāvēt.
  • 26 Ja nu sātans ceļas pret sevi un pats nīstās, tad viņš nevar pastāvēt, bet viņa gals ir klāt.
  • 27 Bet neviens nevar stiprā vīranamā ieiet un viņa rīkus laupīt, ja tas vispirms stipro vīru nesaista un tad viņa namu laupa.
  • 28 Patiesi, Es jums saku: visi grēki cilvēku bērniem top piedoti, arī pat Dieva zaimošanas, ar ko tie Dievu zaimo;
  • 29 Bet kas Svēto Garu zaimo, tas nemūžam nedabū piedošanu, bet ir sodāms caur mūžīgu sodību.”
  • 30 Jo tie sacīja: “Viņam ir nešķīsts gars.”
  • 31 Tad Viņa māte un Viņa brāļi nāca un ārā stāvēdami pie Viņa sūtīja un Viņu sauca.
  • 32 Un ļaudis sēdēja ap Viņu un uz Viņu sacīja: “Redzi, Tava māte un Tavi brāļi ārā Tevi meklē.”
  • 33 Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: “Kas ir Mana māte un Mani brāļi?”
  • 34 Un Viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap Viņu sēdēja, un sacīja: “Redzi, Mana māte un Mani brāļi.
  • 35 Jo, kas Dieva prātu dara, tas ir Mans brālis un Mana māsa un Mana māte.”