• Jēzus dziedina vienu paralizēto Kapernaumā, 5.10; aicina Mateju no muitas pie apustuļu amata, 13; pārstāv Savus mācekļus pret farizeju kurnēšanu, ka tie negavē, 18; un ka sabatā vārpas plūc, 23.

  • 1 Un pēc kādām dienām Viņš gāja atkal uz Kapernaumu, un ļaudis dzirdēja, Viņu esam namā.
  • 2 Un tūdaļ daudz sapulcējās, tā ka tiem pat ārā durvju priekšā vairs nebija rūmes, un Viņš tiem sludināja vārdu.
  • 3 Un pie Viņa nāca ar vienu paralizēto, ko četri nesa.
  • 4 Un kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atsedza jumtu, kur Viņš bija iekšā, un to uzplēsuši, nolaida gultu, uz kuras paralizētais gulēja.
  • 5 Un redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz paralizēto: “Mans bērns, tavi grēki tev ir piedoti.”
  • 6 Bet tur bija kādi no rakstu mācītājiem, tie sēdēja turpat un domāja savās sirdīs:
  • 7 “Kā Šis tā runā? Viņš zaimo Dievu. Kas var grēkus piedot, kā vien Tas Vienīgais Dievs.”
  • 8 Un tūdaļ Jēzus Savā garā nomanīja, tos pie sevis pašiem tā domājam, un uz tiem sacīja: “Kam jūs tā domājiet savās sirdīs?
  • 9 Kas ir vieglāki: - vai sacīt uz paralizēto: grēki tev ir piedoti; - vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā?
  • 10 Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes, grēkus piedot,” (Viņš sacīja uz paralizēto:)
  • 11 “Es tev saku, celies, ņem savu gultu un ej mājās.”
  • 12 Un tas tūdaļ cēlās un gultu paņēmis, aizgāja visiem redzot, tā ka visi izbrīnījās un Dievu teica sacīdami: “To mēs nemūžam vēl neesam redzējuši.”
  • 13 Un Viņš izgāja atkal pie jūras, un visi ļaudis nāca pie Viņa, un Viņš tos mācīja.
  • 14 Un garām iedams Viņš redzēja Levi, Alfeja dēlu, pie muitas sēžam un uz to sacīja: “Seko Man!” Un tas cēlies sekoja Viņam.
  • 15 Un notikās, Tam viņa namā pie galda sēžot, arī daudz muitnieku un grēcinieku piesēdās līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem, jo to bija daudz, un tie Viņam sekoja.
  • 16 Un kad rakstu mācītāji un farizeji Viņu redzēja ēdam ar muitniekiem un grēciniekiem, tad tie sacīja uz Viņa mācekļiem: “Viņš ēd un dzer ar muitniekiem un grēciniekiem!”
  • 17 Un to dzirdējis, Jēzus uz tiem sacīja: “Spirgtiem ārsta nevajag, bet vājiem. Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.”
  • 18 Un Jāņa mācekļi un farizeji gavēja, un tie nāca un uz Viņu sacīja: “Kāpēc Jāņa un farizeju mācekļi gavē, bet Tavi mācekļi negavē?”
  • 19 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Kā kāzu ļaudis var gavēt, kamēr līgavainis pie tiem ir? Kamēr līgavainis pie viņiem, tie nevar gavēt.
  • 20 Bet nāks dienas, ka līgavainis no tiem taps atņemts, un tad tie gavēs tanīs dienās.
  • 21 Neviens jaunas vadmalas ielāpu nešuj uz vecām drēbēm; citādi jaunais ielāps noplīst no vecām drēbēm un plīsums paliek jo liels.
  • 22 Un neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos; citādi vīns traukus pārplēš, un vīns un trauki iet bojā, bet jauns vīns jālej jaunos traukos.”
  • 23 Un notikās, Viņam sabatā caur labību ejot, tad Viņa mācekļi pa ceļu iedami sāka vārpas plūkt.
  • 24 Un farizeji uz Viņu sacīja: “Raugi, ko tie dara sabatā, kas nav brīv?”
  • 25 Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko Dāvids darījis, kad tam bija vajadzība un tas bija izsalcis, pats un tie, kas pie viņa bija?
  • 26 Kā tas iegāja Dieva namā augstā priestera Abjatara laikā un ēda Dieva priekšā noliktās maizes, ko ēst nav brīv, kā tik vien priesteriem, un deva arī tiem, kas pie viņa bija.”
  • 27 Un Viņš uz tiem sacīja: “Sabats ir celts cilvēka dēļ, nevis cilvēks sabata dēļ.
  • 28 Tā nu Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu.”