• Cietēja, grēku nožēlotāja lūgšana pēc palīdzības

  • 1 Dāvida dziesma piemiņai.
  • 2 Kungs, nesodi mani Savās dusmās un nepārmāci mani Savā bardzībā,
  • 3 jo Tavas bultas ķērušas mani un smagi guļ uz mani Tava roka.
  • 4 Nav vietas manās miesās, ko nebūtu skārusi Tava dusmība, un visi mani locekļi satriekti manu grēku dēļ.
  • 5 Jo manas vainas aug pāri manai galvai, to smagums iet pāri maniem spēkiem.
  • 6 Manas vātis struto un čūlo, sava neprāta dēļ es lokos sāpēs.
  • 7 Salīcis un dziļi pie zemes noliecies es esmu savās bēdās, sēru pilnas ir manas gaitas.
  • 8 Mani gurni ir iekaisuši, nav veselas vietas manās miesās.
  • 9 Es esmu bez spēka, pagalam sasists, man jākliedz skaļāk manās sirds vaimanās.
  • 10 Kungs, Tev zināmas visas manas ilgas, un manas nopūtas Tev nav apslēptas.
  • 11 Mana sirds stipri trīc, mans spēks mani atstājis, arī mana acu gaisma man zudusi!
  • 12 Mani draugi un tuvinieki stāv tālu nost no manis manās mokās, un mani kaimiņi novēršas no manis.
  • 13 Kas tīko pēc manas dzīvības, tie izliek man valgus, un, kas cenšas man nodarīt nelaimi, tie runā par mani posta vārdus un savas domas vienmēr vēro uz viltu.
  • 14 Bet es esmu līdzīgs kurlam, kas nedzird, un mēmam, kas neatdara savu muti.
  • 15 Es esmu kļuvis par vīru, kas nedzird un kura mute pretī nerunā,
  • 16 jo uz Tevi, Kungs, es gaidu, Tu mani paklausīsi, Kungs mans Dievs!
  • 17 Savā sirdī es saku:"Lai viņi tikai ļauni nepriecātos par mani; kad mana kāja ļodzās, lai tie neliktos lielīgi pret mani!"
  • 18 Jo es esmu tuvu sabrukumam, un manas sāpes pastāvīgi liek sevi manīt.
  • 19 Man ir bail, kad atzīstu savu vainu, un es skumstu par saviem grēkiem.
  • 20 Tie visi ir visai vareni, kas mani ienīst, un daudz ir to, kas mani bez iemesla vajā,
  • 21 kas man labu atmaksā ar ļaunu un mani neieredz, tāpēc ka es esmu dzinies pēc laba.
  • 22 Neatstāj mani, ak, Kungs, mans Dievs! Neesi tik tālu prom no manis!
  • 23 Steidzies man palīgā, Kungs, mans sargs un glābējs!