• Cilvēku bezdievība un Dieva žēlastība

  • 1 Dziedātāju vadonim. Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma.
  • 2 Grēks čukst bezdievīgajam viņa sirdī: nav jākautrējas Dieva vaiga priekšā.
  • 3 Viņš pats sevi mierina: noziegums paliks apslēpts, nebūs tam atriebēja.
  • 4 Viņa mutes vārdi ir nelietīgi un pilni viltības, viņš vairs nedara, kas sapratīgs un labs.
  • 5 Gulēdams viņš izdomā nelietību, viņš iet pa ceļu, kas nav labs, ļaunumu viņš neatmet.
  • 6 Kungs, Tava žēlastība sniedzas līdz debesīm un Tava uzticība līdz padebešiem.
  • 7 Tava taisnība stāv tāpat kā Dieva kalni, Tavi tiesību pamati kā ūdeņi dziļajā pasaules jūrā. Kungs, Tu izglāb cilvēkus un lopus un Tu palīdzi viņiem.
  • 8 Cik brīnišķa, Kungs, ir Tava žēlastība! Cilvēku bērni nāk pie Tevis un glābjas Tavu spārnu pavēnī!
  • 9 Viņi mielojas pie Tava nama labumiem, Tu viņus dzirdini no Sava prieka strauta.
  • 10 Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu.
  • 11 Izplet Savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un Savu taisnību pār tiem, kam skaidra sirds!
  • 12 Lai lepno kāja mani nesamin un bezdievīgo roka mani nepadzen!
  • 13 Reiz kritīs tie, kas dara ļaunu, viņi sabruks un vairs nepiecelsies.