• Satver vairogu un bruņas, ak, Kungs!

  • 1 Dāvida dziesma. Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas ar mani tiesājas, karo ar tiem, kas ar mani karo!
  • 2 Satver vairogu un bruņas un celies palīdzēt man!
  • 3 Pacel šķēpu un sargā mani pret tiem, kas mani vajā! Saki manai dvēselei:"Es esmu tavs palīgs!"
  • 4 Lai paliek kaunā un apsmieklā, kas tīko pēc manas dzīvības, lai atkāpjas un nosarkst tie, kas nodomājuši man ļaunu!
  • 5 Lai viņi ir kā pelavas vējā, kad Tā Kunga eņģelis viņus izklīdina!
  • 6 Viņu ceļš lai ir tumšs un slidens, kad Tā Kunga eņģelis viņus vajā,
  • 7 jo bez vainas viņi slepeni izliek pret mani tīklu, bez pamata viņi rok bedri manai dvēselei.
  • 8 Lai neparedzēti posts nāk pār ikvienu no viņiem, un lai viņa tīkls, ko viņš slepeni izlicis, sagūsta viņu pašu un lai viņš iekrīt pats savā bedrē.
  • 9 Tad mana sirds priecāsies par To Kungu un līksmos par Viņa palīdzību.
  • 10 Visi mani locekļi sacīs: "Kungs, kas ir tāds kā Tu? Tu izglāb grūtdieni no varenā un nabagu no tā, kas viņu aplaupa."
  • 11 Viltus liecinieki ceļas, viņi izprašņā mani par lietām, ko es nezinu.
  • 12 Viņi man atmaksā labu ar ļaunu, manu dvēseli viņi pamet vienu!
  • 13 Lai gan, kad viņi bija neveseli, es apvilku sēru drēbes un mērdēju sevi ar gavēšanu. Es no sirds aizlūdzu par viņiem
  • 14 kā par draugiem un brāļiem. Es staigāju kā tāds, kas apraud savu māti, satriekts, noliektu galvu un tērpies sēru drēbēs.
  • 15 Bet nu, kad es pakritu, viņi priecājas un pulcējas kopā, un pulcējas pret mani arī ļaudis, kurus es nepazīstu, un nemitas mani nievāt.
  • 16 Ar viltīgiem smējējiem un kumosu lišķiem viņi griež pret mani zobus.
  • 17 Kungs, cik ilgi Tu tā noskatīsies? Izglāb manu dvēseli no rējējiem un manu dzīvību no jauniem lauvām!
  • 18 Tad es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu.
  • 19 Lai viltīgie ienaidnieki vairs nepriecājas par mani, vairs nemirkšķina ar acīm, mani bez jebkāda pamata nīzdami,
  • 20 jo ne jau mieru viņi vēl klusajiem šinī zemē. Viņu vārdi ir viltus pilni.
  • 21 Kad viņi pret mani atpleš muti, viņi saka: "Tiešām, tam mēs esam aculiecinieki!"
  • 22 Kungs, Tu to redzi, neciet klusu! Kungs, nenovērsies no manis!
  • 23 Mosties un celies, gādādams man taisnību, Kungs mans Dievs, ved manu lietu!
  • 24 Turi tiesu pār mani pēc Tavas taisnības, Kungs mans Dievs, lai viņi nelīksmo par mani!
  • 25 Neļauj viņiem viņu sirdīs sacīt: "Labi! Tas mums pa prātam, mēs esam viņu aprijuši!"
  • 26 Kaut kaunā kristu un nosarktu visi, kas priecājas par manu nelaimi! Lai kauns un negods apklāj tos, kas lielās pret mani!
  • 27 Bet lai gavilē un priecājas, kam patīk mana taisnība, un saka vienmēr: "Liels ir Tas Kungs, kam prieks par Sava kalpa labklājību!"
  • 28 Tādēļ mana mēle lai pauž Tavu taisnību un Tavu slavu vienumēr!