• Pateicība glābējam Dievam

  • 1 Dziedātāju vadonim. Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš veltījis Tam Kungam, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu viņa ienaidnieku un no Saula rokas.
  • 2 Viņš teica: "Es Tevi mīlu no sirds dziļumiem, Kungs, mans stiprums.
  • 3 Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans vairogs un mans pestīšanas rags, un mans augstais palīgs.
  • 4 Es piesaukšu To Kungu, kas augsti teicams, un tad es tikšu pestīts no saviem ienaidniekiem.
  • 5 Nāves bangas man vēlās virsū, iznīcības straumes mani biedēja.
  • 6 Elles valgi jau tinās ap mani, nāves cilpas jau žņaudza mani.
  • 7 Savās bailēs es piesaucu To Kungu un brēcu pēc sava Dieva. Viņš sadzirdēja manu balsi Savā pilī, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs.
  • 8 Zeme līgojās un drebēja, un kalnu pamati trīcēja. Tie grīļojās Viņa bardzības priekšā.
  • 9 Dūmi nāca no Viņa nāsīm un uguns liesmas no Viņa mutes, kvēlojošas ogles kā zibeņi dzirkstīja no Viņa.
  • 10 Viņš pielieca debesis un pats nolaidās zemē, un tumsa bija zem Viņa kājām.
  • 11 Viņš brauca uz ķeruba un aizlidoja tālēs, Viņš lidinājās ar vētras spārniem.
  • 12 Viņš tumsu darīja sev par apsegu, tumši ūdeņi un biezi padebeši bija Viņa mājoklis.
  • 13 No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un liesmainiem zibeņiem.
  • 14 Tas Kungs lika pērkoniem dārdēt debesīs, Visuaugstākais pacēla Savu balsi,
  • 15 raidīja Savas bultas uz visām pusēm un izkliedēja ienaidniekus, meta zibeņus un biedēja viņus.
  • 16 Jūras dziļumi kļuva redzami, un zemes pamati tika atsegti Tavas bardzības dēļ, ak, Kungs, ar Tavu nāšu dusmu pilnām elsām.
  • 17 Viņš izstiepa Savu roku no augšienes, satvēra mani un izvilka no lielajiem ūdeņiem.
  • 18 Viņš mani izrāva no stipra pretinieka rokām, no maniem naidniekiem, kas mani, pārmērīgi stipri būdami, māca.
  • 19 Viņi cēlās pret mani nebaltā dienā, bet Tas Kungs kļuva man par atbalstu.
  • 20 Viņš mani izveda klajumā, izrāva no briesmām, jo Viņš turēja uz mani labu prātu.
  • 21 Tas Kungs man atlīdzināja pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atmaksāja,
  • 22 jo es turējos Tā Kunga ceļos un nedarīju to, kas ir apgrēcība mana Dieva priekšā,
  • 23 un visas Viņa tiesas bija manu acu priekšā un es nenicināju Viņa baušļus.
  • 24 Es turējos bez vainas Viņa priekšā un sargājos no pārkāpuma.
  • 25 Pēc manas taisnības Tas Kungs man atdarīja, tāpēc ka manas rokas Viņa acīs bija šķīstas.
  • 26 Svētajiem Tu rādies svēts un taisnajiem taisns.
  • 27 Šķīstajiem Tu rādies šķīsts Savā sirdī, bet no tiem, kas novērsušies, arī Tu novērsies.
  • 28 Apspiestajiem un pazemotajiem Tu gādā palīdzību, bet lepnas acis Tu pazemo.
  • 29 Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu,
  • 30 jo ar Tavu spēku es sagrauju mūrus un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus.
  • 31 Tiešām, Dieva ceļi ir pilnīgi, Viņa vārdi ir skaidri, Viņš ir vairogs visiem, kas pie Viņa tveras.
  • 32 Kur ir vēl tāds Dievs kā Tas Kungs, kur citur vēl tāds klintij līdzīgs patvērums kā Tu, mūsu Dievs?
  • 33 Dievs apjož mani ar spēku un dara līdzenus manus ceļus,
  • 34 Viņš man devis stirnu kājas un pacēlis mani augstā vietā,
  • 35 Viņš manu elkoni mācīja karot un manas rokas uzvilkt vara stopu.
  • 36 Tu man devi Savas pestīšanas vairogu, Tava labā roka mani atbalstīja un Tava žēlastības pilnā laipnība mani paaugstinājusi.
  • 37 Tu līdzināji ceļu soļiem, ka mani krumšļi neļodzījās.
  • 38 Es dzinos pakaļ saviem ienaidniekiem un panācu viņus, es negriezos atpakaļ, līdz es viņus nebiju iznīcinājis.
  • 39 Es viņus sagrāvu, ka tie vairs necēlās, bet nokrita pie manām kājām.
  • 40 Ar cīņas sparu Tu mani apjozi, noliki pie manām kājām visus manus pretiniekus.
  • 41 Tu liki bēgt manā priekšā visiem maniem ienaidniekiem, savus nīdējus es izdeldēju.
  • 42 Viņi brēca, bet nebija glābēja, viņi piesauca To Kungu, bet Viņš neatbildēja.
  • 43 Tad es viņus samalu kā putekļus, ko vējš dzenā, kā ielas dubļus es viņus samīdīju.
  • 44 Tu mani izglābi cīņās manas tautas labā, Tu mani paaugstināji pār maniem ienaidniekiem, iecēli mani par galvu citām tautām; tautas, kuras nepazinu, kalpo man.
  • 45 Tās klausa katram manam vārdam, svešinieku dēli rādās mīlīgi manā priekšā.
  • 46 Svešinieku bērnus pārņem izbailes, tie drebēdami atstāj savas pilis.
  • 47 Tas Kungs ir dzīvs, slavēts lai ir mans patvērums, augsti teikts lai ir Dievs, mans glābējs,
  • 48 stiprais Dievs, kas man deva iespēju atmaksāt un tautas nolika pie manām kājām manā varā,
  • 49 kas mani izglāba no nikno ienaidnieku bardzības un no varas darbu darītāju rokas.
  • 50 Tāpēc es Tevi gribu slavēt tautu vidū, ak, Kungs, un dziedāt par godu Tavam Vārdam, Tev,
  • 51 kas Savu ķēniņu apveltī ar lielu svētību un parādi žēlastību Savam svaidītajam, Dāvidam, un viņa dzimumam mūžīgi!"