• PIEKTĀ GRĀMATA

  • 1 "Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!"
  • 2 Tā lai saka tie, ko Tas Kungs atpestījis, ko Viņš ir izglābis no spaidītāja rokas
  • 3 un sapulcinājis no visām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
  • 4 Viņi maldījās tuksnesī pa nestaigājamiem ceļiem un neatrada pilsētas, kur varētu dzīvot,
  • 5 izsalkuši un izslāpuši, tā ka viņu dvēsele viņos bija galīgi novārgusi un izmisusi.
  • 6 Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu posta
  • 7 un vadīja uz pareiza ceļa, ka viņi nonāca apdzīvotā vietā.
  • 8 Bet viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērnu vidū,
  • 9 ka Viņš veldzēja izslāpušo un atspirdzināja ar barību izsalkušo.
  • 10 Tie, kas sēdēja tumsā un nāves ēnā, būdami ieslīguši galīgā postā un saistīti dzelzs valgos,
  • 11 jo viņi pretojās Dieva vārdiem un neizpildīja Visuaugstākā gribu,
  • 12 bet Viņš nomāca viņu sirdi ar grūtām pūlēm, ka viņi paklupa un palīga nebija,-
  • 13 tie tad piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm
  • 14 un izveda viņus no tumsas un nāves ēnas, un sarāva viņu saites.
  • 15 Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,
  • 16 ka Viņš salauza vara durvis un sagrāva dzelzs aizšaujamos.
  • 17 Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ,
  • 18 ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem,
  • 19 tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš viņus izglāba no viņu bailēm.
  • 20 Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.
  • 21 Tie lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem.
  • 22 Viņi lai nes pateicības upurus un sludina ar prieku Viņa darbus.
  • 23 Tie, kas ar kuģiem brauca pa jūru un veica lielos ūdeņos savus darījumus,
  • 24 tie redzēja Tā Kunga darbus un Viņa brīnumus jūras virsū un dziļumos.
  • 25 Pēc Viņa pavēles sacēlās vētra, kas sabangoja jūras viļņus,
  • 26 tie pacēlās augšup pret debesīm un nogrima atkal dzelmē, tā ka viņu dvēsele trīcēja izmisumā un bailēs.
  • 27 Tie viņus mētāja un svaidīja kā dzēruma pilnus, visa viņu gudrība bija galā.
  • 28 Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm.
  • 29 Viņš apklusināja vētru, ka norima viļņi.
  • 30 Viņi priecājās, ka iestājās klusums, un Viņš ieveda viņus iecerētajā ostā.
  • 31 Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,
  • 32 viņi lai cildina Viņu tautas draudzē un lai slavē vecajo saimē!
  • 33 Viņš padarīja upes par tuksnesi un ūdens avotus par sausām un tukšām vietām,
  • 34 un auglīgu tīrumu par sausu posta zemi tās iedzīvotāju ļaunuma dēļ.
  • 35 Tuksnesi Viņš atkal pārvērš par ūdens dīķi un sausu zemi par avoksnainu.
  • 36 Viņš tur nometināja izsalkušos, ka viņi tur uzcēla pilsētu, kur dzīvot,
  • 37 un apsēja tīrumus un dēstīja vīnadārzus, kas nesa bagātus augļus.
  • 38 Viņš svētīja viņus, ka viņi ļoti vairojās, un viņiem lopu nebija mazums.
  • 39 Bet tad viņi gāja mazumā un panīka no nelaimes bēdām.
  • 40 Viņš izgāza nievāšanu pār dižciltīgajiem un lika viņiem maldīties tuksnesī, kur nav ceļa.
  • 41 Bet nabagos Viņš paaugstināja, izglāba viņus no viņu posta un vairoja viņu dzimumu kā avju pulku.
  • 42 To redzēdami, priecāsies taisnie, un visai nelietībai jātur mute.
  • 43 Kas ir gudrs, lai ņem to vērā un saprot Tā Kunga žēlastības darbus.