• Dieva žēlastība un Israēla nepateicība

  • 1 Alelujā! Teiciet To Kungu, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
  • 2 Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un pienācīgi paust visu Viņa teicamo veikumu slavu?
  • 3 Svētīgi tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību vienumēr!
  • 4 Piemini mani, Kungs, pēc Sava labā prāta uz Savu tautu un nāc pie manis ar Savu palīdzību,
  • 5 ka redzam labumu parādāmies Tavos izredzētajos, ka priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lepojamies ar savu piederību pie Tavas izredzētās tautas!
  • 6 Mēs esam grēkojuši līdz ar mūsu tēviem, esam noziegušies, mēs bijām bezdievīgi.
  • 7 Mūsu tēvi Ēģiptes zemē neievēroja Tavus brīnuma darbus, viņi aizmirsa Tavu lielo žēlastību un bija nepaklausīgi pie jūras, pie Niedru jūras.
  • 8 Bet Viņš tiem palīdzēja Sava Vārda dēļ, lai parādītu Savu lielo varu.
  • 9 Viņš apsauca Niedru jūru, tā kļuva sausa, un Viņš vadīja viņus caur dziļumiem kā pa sausu zemi.
  • 10 Tā Viņš izglāba viņus no vajātāju varas un atsvabināja no ienaidnieka rokas.
  • 11 Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, nepalika no tiem pie dzīvības it neviens.
  • 12 Tad viņi ticēja Viņa vārdiem, viņi teica dziesmās Viņa slavu.
  • 13 Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis.
  • 14 Viņi krita kārībās tuksnesī un kārdināja Dievu tuksnešainos klajumos.
  • 15 Dievs apmierināja viņiem viņu kārību, bet uzsūtīja viņu dzīvībām sērgu.
  • 16 Viņi apskauda nometnē Mozu un Āronu, Tā Kunga svētītos.
  • 17 Tad atvērās zeme un aprija Datanu un aizrāva zemē Abirāma biedrus.
  • 18 Uguns iedegās viņu barā, un liesmas sadedzināja bezdievīgos.
  • 19 Viņi darināja Horebā teļu un zemojās šī tēla priekšā,
  • 20 un tā apmainīja savu Dieva godību pret lopa tēlu, vērša, kas ēd zāli.
  • 21 Viņi aizmirsa Dievu, savu glābēju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
  • 22 brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie Niedru jūras.
  • 23 Tad Viņš bija nodomājis viņus iznīcināt, ja nebūtu Mozus, Viņa izraudzītais, par viņiem iestājies Viņa priekšā, lai novērstu Viņa dusmas un glābtu viņus no nāves.
  • 24 Viņi nepriecājās par skaisto zemi un neticēja Viņa vārdam,
  • 25 bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
  • 26 Tad Viņš pacēla pret viņiem Savu roku, lai viņus nomaitātu tuksnesī,
  • 27 lai nomāktu viņus tautu starpā un viņus izkaisītu pa dažādām zemēm.
  • 28 Tad viņi pieķērās Baalam-Peoram un ēda elkiem nesto ziedojumu gaļu,
  • 29 un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem. Kad izcēlās sērga viņu starpā,
  • 30 tad cēlās Pinehass un tiesāja, un sērga mitējās.
  • 31 Tas viņam tapa pielīdzināts par nopelnu uz bērnu bērniem mūžīgi.
  • 32 Tad ļaudis Viņu apkaitināja pie strīdus ūdens, un Mozum bija jāpiedzīvo viņu dēļ ļaunums,
  • 33 jo viņi, pretodamies Viņa Garam, sarūgtināja viņa sirdi, un viņš teica neapdomīgus vārdus ar savām lūpām.
  • 34 Viņi arī neizdeldēja tautas, kā Tas Kungs viņiem bija pavēlējis,
  • 35 bet sajaucās ar citām tautām, piesavinājās viņu dzīves veidu
  • 36 un kalpoja viņu elkiem, un tie kļuva viņiem par slazda valgu.
  • 37 Savus dēlus un savas meitas viņi upurēja ļauniem gariem
  • 38 un izlēja nenoziedzīgas asinis - savu dēlu un savu meitu asinis, ko viņi upurēja Kānaānas elkiem: tā tapa zeme negodā likta ar asinsgrēkiem.
  • 39 Tā viņi kļuva nešķīsti ar saviem darbiem un atkrita no Tā Kunga ar savu dzīves veidu.
  • 40 Tad iedegās Tā Kunga dusmas pret Viņa tautu, un Viņam bija riebums pret Savu mantojumu;
  • 41 Viņš nodeva tos citu tautu rokās, un viņu nīdēji un ienaidnieki valdīja pār viņiem.
  • 42 Viņu ienaidnieki spaidīja un nomāca viņus un pakļāva galīgi viņus savai varai.
  • 43 Viņš izglāba viņus vairākkārt, taču viņi kaitināja Viņu ar savu pretestīgo sirdsprātu un panīka vēl vairāk savu noziegumu dēļ.
  • 44 Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un uzklausīja viņu piesaukšanu
  • 45 un pieminēja Savu derību ar viņiem aiz Savas lielās žēlastības,
  • 46 tā ka viņi atrada līdzcietību visos, kas viņus turēja gūstā.
  • 47 Palīdzi mums, Kungs, mūsu Dievs, un pulcē mūs atkal kopā - no tām citām tautām, lai varam pateicībā slavēt Tavu svēto Vārdu un būt laimīgi savā lepnumā, ka drīkstam daudzināt Tavu slavu!
  • 48 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Un visa tauta lai saka: "Āmen! Alelujā!"