• Ījabs: jūsu atziņas ir kā pelni

  • 1 Redziet, to visu manas acis ir redzējušas, manas ausis to ir dzirdējušas, tās to ir apjautušas.
  • 2 Ko jūs zināt, to arīdzan es zinu, es neesmu mazāk nozīmīgs kā jūs.
  • 3 Patiesi, vienīgi uz to Visuvareno es gribētu runāt; mana vēlēšanās ir tiesāties ar Dievu.
  • 4 Tiešām, jūs neesat nekas vairāk kā melu izgudrotāji, jūs visi esat nederīgi ārsti.
  • 5 Ak, kaut jel jūs pavisam klusētu, tad to jums varētu atzīt par īstu gudrību!
  • 6 Klausiet manu attaisnošanos; uzmaniet manas mutes iebildumus!
  • 7 Jeb vai jūs viltu gribat nest Dieva priekšā un Viņam melosit?
  • 8 Vai jūs Viņu gribat aizbildināt un būt Dievam aizstāvji?
  • 9 Vai tad būs labi, ja Viņš jūs caurcaurēm pārbaudīs, jeb vai jūs varat Viņu tā vieglprātīgi vilt, kā nereti parasts pievilt cilvēkus?
  • 10 Ar visu stingrību jau gan Viņš jūs sodītu, ja jūs slepeni būtu nostājušies Viņa pusē.
  • 11 Vai Viņa parādīšanās vien un nostāšanās augstu pāri par jums jūs galīgi neapmulsinātu, un vai jūs nepārņemtu bailes Viņa priekšā?
  • 12 Jūsu atziņu izpaudumi ir tik nesaturīgi kā pelni, un jūsu nocietinājumi ir vienkārši mālu savēlumi!
  • 13 Kaut reizi esiet klusi manā priekšā, es taču arī gribu runāt, lai pār mani nāktu kas nākdams!
  • 14 Kālab man savu miesu iemiegt savos zobos un savu dvēseli nest vaļēji savās rokās?
  • 15 Viņš jau mani tā kā tā nokaus, man nav uz Viņu nekas vairs ko cerēt, tikai savus ceļus es gribu Viņa vaiga priekšā aizstāvēt.
  • 16 Jau tas vien nāktu par labu manai glābšanai, jo neviens bezdievis nevar nākt Viņa vaiga priekšā.

  • Ījabs gatavs aizstāvēties Dieva priekšā

  • 17 Tad klausīt klausieties manu runu un ar savām ausīm vērīgi uzņemiet manus apgalvojumus!
  • 18 Redziet, te nu es esmu sagatavojies uz manu tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
  • 19 Kas tad ir tas, kas varētu ar mani tiesāties? Patiesi, tad es labāk ciestu klusu un mirtu!
  • 20 Ak, lūdzams, tikai divi lietas nenodari ar mani, tad man nav jānoslēpjas Tava vaiga priekšā:
  • 21 lai Tava roka paliek tālu no manis, un lai Tavas iedvestās šausmas mani neizbiedē!
  • 22 Tad sauc, un es atbildēšu, vai arī es runāšu, un Tu man atbildi!
  • 23 Cik lieli ir mani pārkāpumi un mani grēki? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus!
  • 24 Kāpēc tad Tu apslēp Savu vaigu, un kālab Tu mani turi par Savu ienaidnieku?
  • 25 Vai Tu vēju nestai lapai vēlies iedvest bailes vai sakaltušus rugāju salmus vajāsi,
  • 26 ka Tu man paraksti tik rūgtas zāles un liec man nožēlot pat manas jaunības noziegumus un maldus?
  • 27 Tu iespied manas kāju pēdas siekstā, un Tu cieši vēro visas manas gaitas un laupi manām kājām katru kustības brīvību,
  • 28 man, cilvēkam, kas tomēr izjūk kā tārpu sagrauzts rīks, kā drēbes, ko kodes saēdušas.