• Ījabs: es esmu kļuvis par izsmieklu

  • 1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
  • 2 "Patiesi gan, jūs esat īstie ļaudis, un ar jums kopā izmirs visa gudrība!
  • 3 Bet man arī ir sirdsprāts, tāds pats kā jums; es nebūt neesmu zemāks nekā jūs; un kas gan nezinās lietas kā šīs te?
  • 4 Par izsmieklu jau es esmu kļuvis saviem draugiem, es, kas esmu agrāk piesaucis Dievu un esmu Viņa uzklausīts! Taisnais un sirdsskaidrais arvien ir par izsmieklu!
  • 5 Kauns nelaimei - pēc laimīgā domām; grūdiens vēl lai tam, kam kāja jau tā grīļojas!
  • 6 Varmācīgo teltis paceļas klusā mierā, un tiem, kas Dievu izaicinājuši, klājas labi, tie dzīvo drošumā, un tā ikviens, kas jūtas, itin kā Dievs būtu ielikts viņa paša rokās.
  • 7 Bet prasi dzīvniekiem, tie tevi pamācīs, un debesu putniem, tie tev pavēstīs,
  • 8 vai jautā zemes tārpiem, un tie tevi pamācīs, un jūras zivis tev to izstāstīs:
  • 9 kas gan no visiem tiem to nezinātu un neatzītu, ka Tā Kunga roka it visu pasauli ir darījusi,
  • 10 ka Viņa rokās ir visu dzīvo dvēseles un visu cilvēku miesu gars!
  • 11 Vai tad auss runas nepārbauda un vai tad mute maizi nenogaršo?
  • 12 Sirmu vīru galvās mītot gudrība, un ilgs mūžs cilvēkam dodot īstu atziņu!
  • 13 Nē! Viņā mīt gudrība un varens spēks, Viņam ir padoms un saprašana!
  • 14 Redzi, ja Viņš noplēš, tad neviens to neuzcels, ja Viņš ko noslēdz, tad neviens neatvērs.
  • 15 Redzi, ja Viņš aizsprosto ūdeņus, tad tie izsīkst, un, kad Viņš tos palaiž vaļā, tie pārplūdina zemi.
  • 16 Viņam ir vara un padoms; Viņam pakļauts tas, kas maldās, un tas, kas maldina.
  • 17 Viņš padomdevējiem liek aiziet projām basām kājām, un tiesnešus Viņš noliek nelgu lomā.
  • 18 Viņš ir tas, kas atraisa ķēniņu varmācības važas un apmet viņiem rupjas virves galu ap viņu pašu gurniem.
  • 19 Viņš ir tas, kas priesteriem liek aiziet bez amata tērpa basām kājām un augstos amatos nosirmojušiem liek piedzīvot bojā eju.
  • 20 Piedzīvojušiem gudru vārdu teicējiem Viņš atņem runas spējas, pat vecajiem Viņš atrauj veselīga sprieduma spējas.
  • 21 Viņš izgāž kauna pilnas paļas pār cienīgiem un atraisa varmākām viņu zobenu siksnas.
  • 22 Viņš ir tas, kas atsedz tumsas atvarus, izceļ no tiem tur dziļi noslēpto un tumšu nakti ieved gaismas mirdzumā.
  • 23 Viņš ir tas, kas liek tautām kļūt lielām un atkal tās iznīcina, kas tautām liek izplatīties un kas liek tās aizvest verdzībā.
  • 24 Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa,
  • 25 ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši.