• Nepārkāp laulību.

  • 1 Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
  • 2 Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
  • 3 Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
  • 4 Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
  • 5 Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
  • 6 Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
  • 7 Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
  • 8 Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
  • 9 Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
  • 10 Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
  • 11 Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nepaliktu mājā;
  • 12 Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
  • 13 Un tā viņu apkampa un skūpstīja, kā bezkauņa un uz to sacīja:
  • 14 “Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
  • 15 Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
  • 16 Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
  • 17 Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
  • 18 Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
  • 19 Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
  • 20 Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.”
  • 21 Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
  • 22 Tūlīt tas viņai sekoja, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
  • 23 Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
  • 24 Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
  • 25 Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
  • 26 Jo daudz ir nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
  • 27 Viņas nams ir ceļš uz elli, kas noved nāves kambaros.