• Visādi sargies.

  • 1 Mans bērns, ja tu par savu tuvāko galvojis un roku devis par svešinieku,
  • 2 Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.
  • 3 Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē viņa priekšā un spied savu tuvāko;
  • 4 Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;
  • 5 Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!
  • 6 Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!
  • 7 Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,
  • 8 Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.
  • 9 Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?
  • 10 Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
  • 11 Tad tava nabadzība tev pienāks, kā garāmgājējs un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.
  • 12 Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,
  • 13 Mirkšķina ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.
  • 14 Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.
  • 15 Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.
  • 16 Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un septītā viņam ir negantība:
  • 17 Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,
  • 18 Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;
  • 19 Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem.
  • 20 Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.
  • 21 Piesien to pastāvīgi pie savas sirds un apsien to ap savu kaklu.
  • 22 Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi sargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;
  • 23 Jo pamācīšana ir gaismeklis, un mācība gaisma, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;
  • 24 Ka tās tevi izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.
  • 25 Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;
  • 26 Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un laulāta sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.
  • 27 Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?
  • 28 Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?
  • 29 Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.
  • 30 Zaglim nebūs tāds kauns, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.
  • 31 Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.
  • 32 Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.
  • 33 Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;
  • 34 Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.
  • 35 Tas nebēdās ne par kādu izpirkumu, un nebūs mierā, cik dāvanu arī nedotu.