• Dievs savas draudzes patvērums.

  • 1 Asafa dziesma, dziedātāju vadonim, dziedama ar koklēm. Dievs ir atzīts Jūdā, Viņa Vārds ir liels Israēlā;
  • 2 Un Salemē ir Viņa telts, un Ciānā Viņa dzīvoklis.
  • 3 Tur Viņš salauza stopa bultas, priekšturamās bruņas un zobenu un karu. (Sela.)
  • 4 Spožs Tu esi un augsts uz kalniem, kur laupījumu sakrāj.
  • 5 Sirds lepnie ir aplaupīti un guļ savā miegā; visiem vareniem ļaudīm rokas nogurušas.
  • 6 No Tavas rāšanās, ak Jēkaba Dievs, nāves miegā nogāzti rati un zirgi.
  • 7 Tu, Tu esi bijājams, un kas Tavā priekšā var pastāvēt Tavas dusmības laikā?
  • 8 No debesīm Tu lieci dzirdēt tiesu, zeme bīstas un top klusa,
  • 9 Kad Dievs ceļas uz sodību, palīdzēt visiem bēdīgiem virs zemes. (Sela.)
  • 10 Kad cilvēki dusmojās, tad Tavs gods paaugstinājās, un ar visukarstām dusmām Tu apjozies.
  • 11 Solāties un maksājiet Tam Kungam, savam Dievam. Visi, kas ap Viņu, lai nes dāvanas Tam bijājamam,
  • 12 Kas sirdi paņem lieliem kungiem, un ir bijājams pasaules ķēniņiem.