• Par īstenu Dieva kalpošanu.

  • 1 Asafa dziesma. Stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
  • 2 No Ciānas, kur pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
  • 3 Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
  • 4 Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
  • 5 Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
  • 6 Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela.)
  • 7 Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
  • 8 Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
  • 9 No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
  • 10 Jo visi meža zvēri Man pieder, lopi uz tūkstoš pakalniem.
  • 11 Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
  • 12 Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
  • 13 Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
  • 14 Upurē Dievam pateicību un maksā Visaugstākam savus solījumus.
  • 15 Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
  • 16 Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
  • 17 Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
  • 18 Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
  • 19 Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
  • 20 Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
  • 21 To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pats esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu acu priekšā.
  • 22 Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
  • 23 Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.