• Mācība un iepriecināšana pret bezdievīgo ļaužu laimi.

  • 1 Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji,
  • 2 Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā.
  • 3 Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas.
  • 4 Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm.
  • 5 Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās?
  • 6 Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību.
  • 7 Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu,
  • 8 Jo viņu dvēseles atpestīšana ir dārga, ka tā jāpamet mūžīgi,
  • 9 Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu.
  • 10 Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem.
  • 11 Tās ir viņu sirds domas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem.
  • 12 Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj.
  • 13 Šis ir ceļš ģeķiem un viņu pēcnācējiem un kam viņu vārdi patīk. (Sela.)
  • 14 Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet taisnie pār tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt.
  • 15 Bet Dievs atpestīs manu dvēseli no elles varas, jo Viņš mani pieņems. (Sela.)
  • 16 Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.
  • 17 Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam nesekos.
  • 18 Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi slavē, ka tu sev labas dienas sagādājis.
  • 19 Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam.
  • 20 Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj.