• Cilvēka bezdievība liela, vēl lielāka Dieva žēlastība.

  • 1 Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Dziedātāju vadonim. Savā sirds dziļumā es nomanu vienu Dieva vārdu par bezdievīgā pārkāpšanu: ka viņa acu priekšā nav Dieva bijāšanas.
  • 2 Jo tas sev glaimo savās acīs, ka viņa noziegumu neatradīs un neienīdēs.
  • 3 Viņa mutes vārdi ir nelietība un viltība, viņš vairs neprot laba darīt.
  • 4 Viņš izdomā nelietību savā gultā, viņš iet pa tādu ceļu, kas nav labs, ļaunu viņš neatmet.
  • 5 Ak Kungs, Tava žēlastība sniedzās līdz pat debesīm, un Tava patiesība līdz padebešiem.
  • 6 Tava taisnība stāv tāpat kā Dieva kalni, Tavas tiesas kā lieli dziļumi; Kungs, Tu palīdzi cilvēkiem un lopiem.
  • 7 Cik dārga ir, ak Dievs, Tava žēlastība, ka cilvēku bērni patveras apakš Tavu spārnu ēnas!
  • 8 Tie top pildīti no Tava nama taukumiem, un Tu tos dzirdini no Tava garduma upēm,
  • 9 Jo pie Tevis ir dzīvības avots, Tavā gaismā mēs redzam gaismu.
  • 10 Izplēt Savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un Savu taisnību pār sirds skaidriem.
  • 11 Lai lepno kāja nenāk pār mani, un bezdievīgo roka lai mani nevajā.
  • 12 Redzi, ļaundarītāji krīt; tie top zemē gāzti un vairs nevar celties.