• Lūgšana pēc izglābšanas no briesmīgiem ienaidniekiem.

  • 1 Dāvida dziesma. Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas ar mani iet tiesā, karo ar tiem, kas ar mani karo.
  • 2 Sagrāb priekšturamās bruņas un ieroci un celies man par palīgu.
  • 3 Izvelc šķēpu un zobenu pret tiem, kas mani vajā; saki uz manu dvēseli: Es esmu tava pestīšana.
  • 4 Lai top kaunā un par apsmieklu, kas manu dvēseli meklē, lai top dzīti atpakaļ un likti kaunā, kas pret mani ļaunu domā.
  • 5 Lai tie top kā pelavas vējā, un Tā Kunga eņģelis lai tos aizdzen.
  • 6 Viņu ceļš lai paliek tumšs un slidens, un Tā Kunga eņģelis lai tos vajā.
  • 7 Jo bez vainas tie man apslēpuši sava tīkla bedri, bez vainas tie manai dvēselei rakuši bedri.
  • 8 Posts tam uzies, kad viņš to nezin, un viņa tīkls, ko tas ir paslēpis, sagūstīs viņu pašu; sev par postu viņš tur iekritīs.
  • 9 Bet mana dvēsele priecāsies iekš Tā Kunga, un līksmosies par Viņa pestīšanu.
  • 10 Visi mani kauli sacīs: Kungs, kas ir kā Tu? Tu bēdīgo izglābi no tā, kas ir stiprāks, nekā viņš, arī bēdīgo un nabagu no viņa laupītāja.
  • 11 Viltus liecinieki ceļas, tie prasa no manis, ko es nezinu.
  • 12 Tie man maksā ļaunu par labu; mana dvēsele ir atstāta.
  • 13 Bet es, kad tie bija neveseli, apvilku maisu un mērdēju savu dvēseli ar gavēšanu un lūdzu no sirds dziļuma.
  • 14 Es tā staigāju, tā kā viņš man būtu par draugu un brāli, es gāju noskumis, nospiests, tā kā kas žēlojās par savu māti.
  • 15 Bet kad es paklupu, tad tie priecājās un sapulcējās, nelieši, ko es nepazinu, sapulcējās pret mani; tie plosās un nepaliek klusu.
  • 16 Ar viltīgiem mēdītājiem un lišķiem tie griež zobus pret mani.
  • 17 Kungs, cik ilgi Tu to gribi redzēt? Izglāb manu dvēseli no viņu postīšanas, manu vienīgo no jaunām lauvām.
  • 18 Es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu.
  • 19 Lai par mani nepriecājās, kas mani nepatiesi ienīst, nedz mirkšķina ar acīm, kas mani nīdē bez vainas.
  • 20 Jo no miera tie nerunā, bet izgudro viltīgus vārdus pret zemes klusajiem.
  • 21 Tie atplēš savu muti pret mani, tie saka: tā, tā, mūsu acs to redzējusi!
  • 22 Kungs, Tu to redzi, neciet klusu, Kungs, neesi tālu no manis!
  • 23 Uzmodies un celies par manu tiesu, mans Dievs un mans Kungs, par manu lietu.
  • 24 Tiesā mani pēc Tavas taisnības, Kungs, mans Dievs, ka tie par mani nepriecājās.
  • 25 Lai tie nesaka savā sirdī: labi, tas mums pa prātam; lai tie nesaka: mēs viņu esam aprijuši.
  • 26 Lai kopā top kaunā un par apsmieklu, kas priecājās par manu nelaimi; lai top apģērbti ar kaunu un negodu tie, kas pret mani lielās.
  • 27 Priecīgi lai dzied un līksmojās, kam patīk mana taisnība, lai tie saka vienmēr: augsti slavēts lai ir Tas Kungs, kam labs prāts pie Sava kalpa labklāšanās.
  • 28 Tad mana mēle sludinās Tavu taisnību, un ikdienas Tavu slavu.