• Jēzus dziedina paralizētu, 1; aicina Mateju no muitas būdas, 9; māca par gavēšanu, 11; uzmodina Jaīra meitiņu, 18; dziedina divus neredzīgus, 27; un vienu mēmu, 32; sludina par Debesu valstību, 35; skubina izlūgties strādniekus pļaujamā, 36.

  • 1 Un laivā kāpis Viņš cēlās pāri un nāca Savā pilsētā.
  • 2 Un lūk, pie Viņa atnesa paralizētu, tas gulēja gultā. Kad nu Jēzus redzēja viņu ticību, tad Viņš sacīja uz paralizēto: “Ņemies drošu sirdi, Mans dēls, tavi grēki tev piedoti. ”
  • 3 Un lūk, kādi no rakstu mācītājiem runāja paši pie sevis: “Šis zaimo Dievu.”
  • 4 Un Jēzus redzēja viņu domas un sacīja: “Kāpēc jūs domājiet ļaunu savās sirdīs?
  • 5 Kas ir vieglāk? Vai sacīt: “Tev tavi grēki top piedoti,” Vai sacīt: “Celies un staigā?”
  • 6 Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,” (tad Viņš uz paralizēto sacīja:) “Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām.”
  • 7 Un viņš cēlās un gāja mājās.
  • 8 Kad ļaudis to redzēja, tad tie brīnījās un teica Dievu, kas tādu varu cilvēkiem devis.
  • 9 Un kad Jēzus no turienes aizgāja, tad Viņš redzēja vienu cilvēku pie muitas būdas sēžam, vārdā Mateju (jeb: Levi), un uz to sacīja: “Seko Man.” Un tas cēlās un sekoja Viņam.
  • 10 Un notikās, Jēzum pie galda sēžot viņa namā, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda.
  • 11 Kad farizeji to redzēja, tad tie sacīja uz Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu mācītājs ēd ar muitniekiem un grēciniekiem?”
  • 12 Bet to dzirdējis Jēzus uz tiem sacīja: “Veseliem ārsta nevajag, bet neveseliem.
  • 13 Tad ejat nu un mācaties, kas tas ir: “Man patīk žēlastība un ne upuris!” Jo Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.”
  • 14 Tad Jāņa mācekļi pie Viņa nāca un sacīja: “Kāpēc mēs un farizeji tik daudz gavējam, un Tavi mācekļi negavē?”
  • 15 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Vai kāzu ļaudis var bēdāties, kamēr līgavainis pie viņiem? Bet nāks dienas, kad līgavainis viņiem būs atņemts, un tad tie gavēs.
  • 16 Un neviens nelāpa vecas drēbes ar jaunas vadmalas ielāpu, jo ielāps noplīst no drēbēm un plīsums paliek lielāks.
  • 17 Un jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos, citādi trauki plīst, un vīns izgāžas, un trauki iet bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos traukos, tad abi kopā paliek veseli.”
  • 18 Un Viņam ar tiem tā runājot, redzi, viens virsnieks nāca un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: “Mana meita nupat nomirusi, bet nāc un liec Savu roku uz viņu, tad tā taps dzīva.”
  • 19 Un Jēzus piecēlies sekoja viņam ar Saviem mācekļiem.
  • 20 (Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus slimojusi ar asiņošanu, nāca no aizmugures un aizskāra Viņa drēbju vīli.
  • 21 Jo tā sacīja pati pie sevis: “Kaut vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es paliktu vesela.”
  • 22 Tad Jēzus atgriezās un to ieraudzījis sacīja: “Ņemies drošu sirdi, Mana meita! Tava ticība tev palīdzējusi.” Un sieva palika vesela tanī pašā stundā.)
  • 23 Kad nu Jēzus ienāca virsnieka namā un redzēja stabulniekus un ļaužu troksni,
  • 24 Tad Viņš uz tiem sacīja: “Atkāpjaties! Jo meitene nav mirusi, bet guļ.” Bet tie par Viņu smējās.
  • 25 Bet kad ļaužu pulks bija izdzīts, tad Viņš gāja iekšā un to satvēra pie rokas. Tad meitiņa cēlās augšā.
  • 26 Un šī slava tapa daudzināta pa visu to zemi.
  • 27 Un kad Jēzus no turienes aizgāja, tad divi akli Viņam sekoja brēkdami un sacīdami: “Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”
  • 28 Un Viņam namā ieejot aklie piestājās, un Jēzus uz tiem sacīja: “Vai jūs ticat, ka Es spēju to darīt?” Tie uz Viņu sacīja: “Ticam gan, Kungs.”
  • 29 Tad Tas aizskāra viņu acis sacīdams: “Lai jums notiek pēc jūsu ticības.”
  • 30 Un viņu acis tapa atvērtas. Un Jēzus tiem stipri aizliedza un sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt.”
  • 31 Bet tie aizgājuši Viņu izslavēja pa visu to zemi.
  • 32 Kad nu tie bija aizgājuši, redzi, tad pie Viņa atnesa cilvēku, kas bija mēms un velna apsēsts.
  • 33 Un kad velns bija izdzīts, tad mēmais runāja. Un ļaudis brīnījās un sacīja: “Tas vēl nekad iekš Israēla nav redzēts.”
  • 34 Bet farizeji sacīja: “Viņš izdzen velnus caur velnu virsnieku.”
  • 35 Un Jēzus gāja apkārt pa visām pilsētām un miestiem, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju un dziedinādams ļaudīm visas slimības un visas vājības.
  • 36 Un kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, tad Viņam sirds par tiem iežēlojās, jo tie bija izklīduši un pamesti, kā avis, kam nav gana.
  • 37 Tad Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “Pļaujamā ir daudz, bet maz pļāvēju.
  • 38 Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai izdzen strādniekus Savā pļaujā.”