• Jēzus dziedina vienu spitālīgu, 3; virsnieka kalpu, 5; Pētera sievas māti, 14; staigāšana Jēzus pēdās, 20; Jēzus apklusina jūras vētru, 23; ļaunus garus ielaiž cūkās, 28.

  • 1 Un kad Viņš no kalna nogāja, tad daudz ļaužu Viņam sekoja.
  • 2 Un redzi, viens spitālīgs vīrs nāca, un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu mani gan vari šķīstīt.”
  • 3 Un Jēzus roku izstiepis viņu aizskāra un sacīja: “Es to gribu, topi šķīsts!” Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības.
  • 4 Un Jēzus uz to sacīja: “Pielūko un nesaki to nevienam, bet noej un rādies priesterim un upurē dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību.”
  • 5 Bet kad Jēzus Kapernaumā iegāja, tad viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza
  • 6 Un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ paralizēts mājās un cieš lielas mokas.”
  • 7 Un Jēzus uz to sacīja: “Es gribu nākt un to veselu darīt.”
  • 8 Un virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāci apakš mana jumta, bet saki vienu vārdu, tad mans kalps kļūs vesels.
  • 9 Jo arī es esmu cilvēks apakš valdīšanas, un apakš manis ir karavīri; un kad es vienam saku: Ej! Tad viņš iet, - un otram: Nāc šurp! Tad viņš nāk, - un savam kalpam: Dari to! Tad viņš dara.”
  • 10 Kad Jēzus to dzirdēja, tad Viņš brīnījās un sacīja uz tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi, Es jums saku, ka iekš Israēla Es neesmu atradis tādu ticību.
  • 11 Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un no vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu Debesu valstībā.
  • 12 Bet valstības bērni taps izstumti galējā tumsā; tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.”
  • 13 Un Jēzus sacīja uz virsnieku: “Ej, lai tev notiek, kā tu tici. ” Un viņa kalps palika vesels tanī pašā stundā.
  • 14 Un Pētera namā nācis, Jēzus redzēja viņa sievas māti ar drudzi guļam.
  • 15 Un Viņš satvēra viņas roku, tad drudzis no viņas atstājās, un viņa uzcēlusies tiem kalpoja.
  • 16 Un kad vakars metās, tad tie atveda pie Viņa daudz velna apsēstus, un Viņš izdzina garus caur vārdu un dziedināja visus slimos;
  • 17 Ka piepildītos, ko pravietis Jesaja runājis sacīdams: “Viņš ņēma uz sevi mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.”
  • 18 Bet lielus ļaužu pulkus pie Sevis redzēdams, Jēzus pavēlēja uz otru malu pārcelties.
  • 19 Un viens rakstu mācītājs atnāca un uz Viņu sacīja: “Mācītāj, es Tev sekošu, lai kur Tu dotos.”
  • 20 Un Jēzus uz to sacīja: “Lapsām ir alas un putniem apakš debess ir ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav, kur likt Savu galvu. ”
  • 21 Un cits no Viņa mācekļiem uz Viņu sacīja: “Kungs, vēli man vispirms noiet un aprakt savu tēvu.”
  • 22 Bet Jēzus uz to sacīja: “Seko Man, un lai miroņi savus miroņus paši aprok. ”
  • 23 Un Viņš iekāpa laivā un Viņa mācekļi Viņam gāja līdz.
  • 24 Un redzi, liela vētra pacēlās jūrā, ka laiva viļņiem tapa pārņemta, un Viņš gulēja.
  • 25 Un mācekļi piegājuši Viņu modināja un sacīja: “Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!”
  • 26 Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs mazticīgie, kam esat tik bailīgi?” Un Viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, tad palika it klusu.
  • 27 Bet cilvēki brīnīdamies sacīja: “Kas Tas tāds, ka vēji un jūra Tam paklausa?”
  • 28 Un otrā jūrmalā nākot Gadariešu tiesā Viņu sastapa divi velna apsēsti, no kapiem nākdami, ļoti nikni, tā ka neviens nedrīkstēja pa to ceļu staigāt.
  • 29 Un redzi, tie brēkdami sacīja: “Kas mums ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva Dēls? Vai Tu esi nācis priekšlaikus, mūs mocīt?”
  • 30 Bet tālu no viņiem bija liels cūku pulks ganībā.
  • 31 Un velni Viņam lūdza un sacīja: “Ja Tu mūs izdzen, tad atvēli mums, ieskriet tai cūku pulkā.”
  • 32 Un Viņš uz tiem sacīja: “Ejat! ” Un izbēguši tie ieskrēja cūku pulkā, un redzi, viss cūku pulks iegāzās no kraujas jūrā un noslīka ūdenī.
  • 33 Un gani bēga un nākuši pilsētā pasludināja visu to un, kas ar tiem apsēstiem bija noticis.
  • 34 Un redzi, visa pilsēta izgāja Jēzum pretī. Un kad tie Viņu redzēja, tad tie lūdza, ka Viņš aizietu no viņu robežām.