• Roku mazgāšana un cilvēku likumi, 1; Jēzus dziedina Kanaāniešu sievas meiteni, 21; ēdina četrtūkstoš cilvēkus, 32.

  • 1 Tad rakstu mācītāji un farizeji no Jeruzālemes nāca pie Jēzus sacīdami:
  • 2 “Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus? Jo tie savas rokas nemazgā, kad maizi ēd.”
  • 3 Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Kāpēc jūs arīdzan pārkāpjat Dieva bauslību caur saviem likumiem?
  • 4 Jo Dievs ir pavēlējis un sacījis: “Godā savu tēvu un māti!” Un: “Kas savu tēvu vai māti lād, tam būs mirt.”
  • 5 Bet jūs māciet, ja kas sakot uz tēvu vai māti: “Kas tev no manis varētu par labu nākt, tas lai ir Dievam par upuri!” tas labi darot. Tāds tiešām savu tēvu un savu māti negodās.
  • 6 Tad jūs nu Dieva bauslību nicināt caur saviem likumiem.
  • 7 Jūs liekuļi, pareizi Jesaja par jums sludinājis sacīdams:
  • 8 “Šie ļaudis pie Manis turas ar savu muti un godā Mani ar savām lūpām; bet viņu sirds ir tālu nost no Manis.
  • 9 Bet velti tie Mani cienī, mācīdami mācības, kas ir cilvēku pavēles,””
  • 10 Un Viņš ļaudis pieaicinājis uz tiem sacīja: “Klausāties un saprotiet.
  • 11 Kas mutē ieiet, tas cilvēku nesagāna; bet kas no mutes iziet, tas cilvēku sagāna.”
  • 12 Tad Viņa mācekļi piegājuši sacīja uz Viņu: “Vai Tu zini, ka farizeji, Tavus vārdus dzirdēdami, apgrēcību ņēmuši?”
  • 13 Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Visi dēsti, ko Mans Debesu Tēvs nav dēstījis, taps izrauti ar saknēm.
  • 14 Atstājieties no tiem; tie ir akli akliem ceļa rādītāji; bet ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi kritīs bedrē.”
  • 15 Tad Pēteris atbildēja un uz Viņu sacīja: “Izstāsti mums šo līdzību.”
  • 16 Un Jēzus sacīja: “Vai tad arī jūs vēl esat nesaprašas?
  • 17 Vai jūs vēl nenomanāt, ka viss, kas mutē ieiet tas noiet vēderā un top izmests caur vēderu.
  • 18 Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas cilvēku sagāna.
  • 19 Un no sirds nāk ļaunas domas, slepkavības, laulības pārkāpšanas, maucības, zādzības, nepatiesas liecības, zaimošanas.
  • 20 Viss tas cilvēku sagāna; bet nemazgātām rokām ēst tas cilvēku nesagāna.”
  • 21 Un no turienes izgājis, Jēzus atkāpās pret Tirus un Sidonas robežām.
  • 22 Un redzi, viena Kanaāniešu sieva, no tām pašām robežām izgājusi, uz Viņu sauca sacīdama: “Ak Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani; mana meita top no velna nežēlīgi vārdzināta.”
  • 23 Un Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Un Viņa mācekļi piegājuši Viņu lūdza un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.”
  • 24 Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es neesmu sūtīts, ka vien pie pazudušām avīm no Israēla cilts.”
  • 25 Bet tā nāca, metās zemē Viņa priekšā un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”
  • 26 Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājās, bērniem maizi atņemt un sunīšiem mest priekšā.”
  • 27 Viņa sacīja: “Tā ir gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no drusciņām, kas no viņu kungu galda nokrīt.”
  • 28 Tad Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ak sieva, tava ticība ir liela; lai tev notiek, kā tu gribi;” un viņas meita tapa vesela tai pašā stundā.
  • 29 Un Jēzus aizgāja no turienes un nāca pie Galilejas jūras, un uzkāpa kalnā un tur apsēdās.
  • 30 Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda līdz tizlus, aklus, mēmus, kropļus un daudz citus, un nometa tos Jēzum pie kājām, un Viņš tos dziedināja.
  • 31 Tā ka ļaudis brīnījās, kad redzēja mēmus runājam, kropļus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un teica Israēla Dievu.
  • 32 Un Jēzus, Savus mācekļus pie Sevis aicinājis, sacīja: “Mana sirds par ļaudīm, iežēlojās, jo tie nu trīs dienas pie Manis palikuši, un tiem nav ko ēst; un Es tos negribu atlaist neēdušus, ka tie uz ceļa nenonīkst badā.”
  • 33 Un Viņa mācekļi uz To sacīja: “Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes, ka pieēdinājām tādu pulku ļaužu?”
  • 34 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Cik jums maizes?” Tie sacīja: “Septiņas un maz zivtiņu.”
  • 35 Un Viņš ļaudīm lika pie zemes apsēsties.
  • 36 Un septiņas maizes un zivis ņēmis, Viņš pateicās un pārlauza un deva Saviem mācekļiem, un mācekļi ļaudīm.
  • 37 Un viņi visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām septiņus kurvjus pilnus.
  • 38 Un to, kas bija ēduši, bija četrtūkstoš vīri, bez sievām un bērniem.
  • 39 Un Viņš ļaudis atlaidis, kāpa laivā un nāca uz Magdaļas robežām.