• Jānis Kristītājs no Hēroda nokauts, 2; Jēzus ēdina piectūkstošus tuksnesī, 13; staigā pa jūru, 22; dziedina daudz slimus, 34.

  • 1 Tajā laikā Hērods, viens no četriem Jūdu zemes valdniekiem, dzirdēja slavu par Jēzu,
  • 2 Un sacīja uz saviem kalpiem: “Šis ir Jānis, Kristītājs; tas ir uzmodināts no miroņiem, tāpēc tas spēj šos brīnumus darīt.”
  • 3 Jo Hērods Jāni bija saņēmis, viņu sējis un cietumā licis Hērodijas dēļ, kura bija Filipa, viņa brāļa, sieva.
  • 4 Jo Jānis uz viņu bija sacījis: “Tas tev nepieklājās, ka viņa tev ir.”
  • 5 Un viņš gribēja to nokaut, bet bijās no ļaudīm, jo tie to turēja par pravieti.
  • 6 Bet, kad Hēroda dzimšanas diena tapa turēta, tad Hērodijas meita dejoja viņu priekšā un patika Hērodam.
  • 7 Tāpēc tas zvērēdams viņai solīja, ka gribot dot, ko viņa lūgšot.
  • 8 Un viņa, no savas mātes iepriekš pamācīta, sacīja: “Dod man šeit bļodā Jāņa, Kristītāja, galvu.”
  • 9 Tad ķēniņš noskuma; bet zvērēšanas dēļ un to dēļ, kas līdz pie galda sēdēja, viņš pavēlēja, to dot.
  • 10 Un aizsūtījis cietumā, nocirta Jānim galvu.
  • 11 Un viņa galva tapa bļodā atnesta un meitenei dota; un viņa to nonesa savai mātei.
  • 12 Un viņa mācekļi nāca, ņēma viņa miesu un to apraka; un nāca un to pasludināja Jēzum.
  • 13 Un to dzirdējis, Jēzus no turienes aizbrauca ar laivu savrup uz kādu tukšu vietu, un ļaudis to dzirdējuši, Viņam sekoja kājām arā no pilsētām.
  • 14 Un Jēzus izgājis redzēja daudz ļaužu, un Viņam sirds iežēlojās par tiem, un Viņš dziedināja viņu neveselos.
  • 15 Kad nu vakars metās, Viņa mācekļi pie Viņa piegāja un sacīja: “Šī vieta ir tuksnesis, un laiks jau ir pagājis; atlaid ļaužu pulkus, ka tie var iet miestos un sev pirkt barību.”
  • 16 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Tiem nevajag iet; dodiet jūs tiem ēst.”
  • 17 Bet tie uz Viņu sacīja: “Mums šeitan vairāk nav kā piecas maizes un divas zivis.”
  • 18 Un Viņš sacīja: “Nesiet Man tās šurp.”
  • 19 Un ļaudīm pavēlējis, zālē sēsties, Viņš ņēma piecas maizes un divas zivis, skatījās uz debesīm, pateicās un pārlauzis deva Saviem mācekļiem maizes, un mācekļi ļaužu pulkiem.
  • 20 Un viņi visi ēda un paēda; un salasīja no atlikušām druskām divpadsmit pilnus kurvjus.
  • 21 Un vīru bija pie piectūkstoš, kas bija ēduši, bez sievām un bērniem.
  • 22 Un Jēzus tūdaļ Saviem mācekļiem lika kāpt laivā un pirmajiem pārcelties, tiekams Viņš ļaudis atlaistu.
  • 23 Un ļaudis atlaidis, Viņš gāja savrup uz vienu kalnu, Dievu lūgt. Un kad vakars metās, Viņš tur bija viens pats.
  • 24 Bet laiva jau bija jūras vidū un tapa mētāta no viļņiem; jo vējš bija pretī.
  • 25 Bet gaiļos Jēzus pie tiem nāca, pa jūru staigādams.
  • 26 Un kad Viņa mācekļi To redzēja pa jūru staigājam, tad tie izbijās un sacīja: “Tas ir ķēms;” un brēca no bailēm.
  • 27 Bet tūdaļ Jēzus uz tiem runāja un sacīja: “Turat drošu prātu, Es tas esmu! Nebīstaties.”
  • 28 Un Pēteris Viņam atbildēja un sacīja: “Kungs, ja Tu tas esi, tad liec man pie Tevis nākt pa ūdens virsu.”
  • 29 Un Viņš sacīja: “Nāc!” Un Pēteris izkāpa no laivas un gāja pa ūdens virsu, lai nāktu pie Jēzus.
  • 30 Bet lielo vētru redzēdams, viņš izbijās un sāka grimt, brēca un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”
  • 31 Un tūdaļ roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un uz viņu sacīja: “Tu mazticīgais, kāpēc tu esi šaubījies?”
  • 32 Un kad tie bija iekāpuši laivā, tad vējš nostājās.
  • 33 Un tie, kas bija laivā, nāca un metās ceļos Viņa priekšā un sacīja: “Patiesi, Tu esi Dieva Dēls.”
  • 34 Un tie pārcēlušies nāca uz Ģenecaretes zemi.
  • 35 Un kad tās vietas ļaudis Viņu atpazina, tad tie sūtīja pa visu to apgabalu visapkārt, un atveda pie Viņa visādus neveselus,
  • 36 Un Viņu lūdza, ka Viņa drēbju vīli varētu aizskart; un cik to aizskāra, tie tapa dziedināti.