• Jēzus ēdina četrtūkstoš vīrus, 1; negrib farizejiem nekādu zīmi dot, 10; pavēl Saviem mācekļiem sargāties no farizeju un Hēroda rauga, 15; dziedina vienu neredzīgu, 22; jautā mācekļiem pēc Cilvēka Dēla, 27; sludina Savu ciešanu, 31; un Savu mācekļu krustu un tos iepriecina, 34.

  • 1 Tanīs dienās, kad tur daudz ļaužu bija un tiem nebija ko ēst, Jēzus aicināja Savus mācekļus pie Sevis un uz tiem sacīja:
  • 2 “Mana sirds iežēlojās ļaužu dēļ, jo tie jau trīs dienas pie Manis palikuši un tiem nav ko ēst.
  • 3 Un kad es tos neēdušus uz mājām atlaidīšu, tad tie uz ceļa badā nonīks; jo citi bija no tālienes nākuši.”
  • 4 Un Viņa mācekļi Tam atbildēja: “No kurienes, kas šos ar maizi var pieēdināt šeitan tuksnesī?”
  • 5 Un Viņš tiem jautāja: “Cik jums maizes?” Tie sacīja: “Septiņas.”
  • 6 Un Viņš ļaudīm pavēlēja, pie zemes apmesties. Un Viņš ņēma septiņas maizes un pateicās, tās pārlauza un deva Saviem mācekļiem, lai tās liek priekšā; un tie lika ļaudīm priekšā.
  • 7 Tiem bija arī mazums zivtiņu; un pateicību sacījis, Viņš pavēlēja, arī tās likt priekšā.
  • 8 Bet tie ēda un paēda un pielasīja ar atlikušām druskām septiņus kurvjus.
  • 9 Un to bija pie četrtūkstošiem, kas bija ēduši. Un Viņš tos atlaida.
  • 10 Un tūdaļ Viņš iekāpa laivā ar Saviem mācekļiem un nāca Dalmanutas tiesā.
  • 11 Un farizeji izgāja un iesāka ar Viņu strīdēties un meklēja no Viņa kādu zīmi no debess, Viņu kārdinādami.
  • 12 Un Viņš gauži nopūtās Savā garā un sacīja: “Ko šī tauta meklē zīmes? Patiesi, Es jums saku: šai tautai nekāda zīme netaps dota.”
  • 13 Un Viņš tos atstājis, kāpa atkal laivā un nocēlās uz viņu malu.
  • 14 Un tie bija aizmirsuši maizi ņemt līdz, un tiem vairāk nebija, kā viena maize vien pašiem klāt laivā.
  • 15 Un Viņš tiem pavēlēja sacīdams: “Raugāt, sargājaties no farizeju un no Hēroda rauga!”
  • 16 Un tie domāja savā starpā sacīdami: “Tas ir, ka mums maizes nav.”
  • 17 Un to nomanīdams, Jēzus uz tiem sacīja: “Ko jūs domājat, ka jums maizes nav? Vai jūs vēl nedz samanāt, nedz saprotat? Vai jums sirds vēl ir apcietināta?
  • 18 Jums ir acis, un jūs neredzat; jums ir ausis, un jūs nedzirdat un neatminaties?
  • 19 Kad Es piecas maizes piectūkstošiem lauzu, cik kurvju ar druskām jūs esat pielasījuši?” Tie uz Viņu sacīja: “Divpadsmit.”
  • 20 “Bet kad Es septiņas maizes četrtūkstošiem lauzu, cik kurvju ar atlikušām druskām jūs esat pielasījuši?” Un tie sacīja: “Septiņus.”
  • 21 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad jūs nesaprotat?”
  • 22 Un Viņš nāca uz Betsaidu; tad tie Viņam pieveda vienu neredzīgu un Viņam lūdza, ka Viņš to aizskartu.
  • 23 Un Viņš ņēma neredzīgo pie rokas un to izveda ārā no pilsētas un spļāva viņa acīs un uzlika tam rokas, Viņš jautāja: vai tu kaut ko redzi?
  • 24 Un acis pacēlis, tas sacīja: “Es redzu cilvēkus kā kokus staigājam.”
  • 25 Tad Viņš atkal uzlika rokas uz viņa acīm un viņam lika acis pacelt, un viņš tapa atkal vesels un redzēja visu skaidri.
  • 26 Un Viņš to sūtīja mājās sacīdams: “Neej pilsētā un nesaki to nevienam pilsētā.”
  • 27 Un Jēzus un Viņa mācekļi izgāja uz Filipa Cezarejas pilsētām, un vaicāja Saviem mācekļiem uz ceļa, tiem sacīdams: “Ko ļaudis saka, Mani esam?”
  • 28 Bet tie atbildēja: “Tu esot Jānis Kristītājs; un citi: Tu esot Elija; un citi: viens no praviešiem.”
  • 29 Un Viņš uz tiem sacīja: “Bet jūs, ko jūs sakāt, Mani esam?” Bet Pēteris atbildēdams uz To sacīja: “Tu esi Kristus.”
  • 30 Un Viņš tiem stipri piekodināja, lai nevienam par Viņu neko nesaka.
  • 31 Un Viņš iesāka tos mācīt, ka Cilvēka Dēlam daudz būs ciest un tapt atmestam no vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem un tapt nokautam un pēc trim dienām augšāmcelties.
  • 32 Un Viņš šo vārdu it skaidri runāja, un Pēteris, Viņu savrup vedis, iesāka Viņu apsaukt.
  • 33 Bet Viņš atgriezdamies un Savus mācekļus uzlūkodams norāja Pēteri sacīdams: “Atkāpies no Manis, sātan! Jo tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēku prāta.”
  • 34 Un ļaudis līdz ar Saviem mācekļiem pieaicinājis, Viņš uz tiem sacīja: “Kas Man grib sekot, tas lai pats sevi aizliedz, lai ņem savu krustu un lai seko Man.
  • 35 Jo kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un kas savu dzīvību zaudē Manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs.
  • 36 Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un tam sava dvēsele zūd?
  • 37 Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?
  • 38 Jo kas Manis un Manu vārdu dēļ kaunas iekš šīs laulību pārkāpējas un grēcīgas tautas, tā paša dēļ arī Cilvēka Dēls kaunēsies, kad Viņš nāks ar svētiem eņģeļiem Sava Tēva godībā.”