• Jēzus sludina pret farizeju likumiem, 1; māca caur ko cilvēks top sagānīts, 14; dziedina pagānu sievas meiteni, 24; un kurlmēmu.

  • 1 Un pie Viņa sapulcējās farizeji un kādi no rakstu mācītājiem, no Jeruzālemes nākuši.
  • 2 Un redzēdami kādus no Viņa mācekļiem netīrām, tas ir, nemazgātām rokām maizi ēdam, tie tos rāja.
  • 3 Jo farizeji un visi Jūdi neēd, ja tie rokas daudzkārt nav mazgājuši, vecaju likumus turēdami.
  • 4 Un no tirgus nākot tie neēd, ja tie nav mazgājušies. Un vēl ir daudz, ko tie uzņēmušies darīt, dzeramu trauku un krūžu un vara rīku un gultu (un solu) mazgāšanas.
  • 5 Tad farizeji un rakstu mācītāji Viņam vaicāja: “Kāpēc Tavi mācekļi nedzīvo pēc vecaju likumiem, bet maizi ēd nemazgātām rokām?”
  • 6 Bet Viņš atbildēdams uz tiem sacīja: “Gan labi Jesaja par jums liekuļiem ir sludinājis, kā ir rakstīts: “Šie ļaudis ar lūpām Mani godā, bet viņu sirds ir tālu no Manis nost.
  • 7 Bet tie Mani velti cienī, mācīdami tādas mācības, kas ir cilvēku pavēles.”
  • 8 Jo Dieva bausli atmetuši, jūs turat cilvēku likumus, krūžu un biķeru mazgāšanas, un darāt vēl daudz citas tādas lietas.”
  • 9 Un Viņš uz tiem sacīja: “Ļoti labi jūs Dieva bausli atmetat, lai savu likumu turētu.
  • 10 Jo Mozus ir sacījis: godā savu tēvu un savu māti; un kas ļaunu runā pret tēvu vai māti, tam būs mirt.
  • 11 Bet jūs sakāt: ja cilvēks uz tēvu vai māti saka: “Korban, tas ir: lai tas ir Dievam par upuri, kas tev no manis varētu par labu nākt;”
  • 12 Tad jūs viņam vairs neļaujat nenieka darīt priekš tēva vai mātes,
  • 13 Iznīcinādami Dieva vārdu ar savu likumu, ko jūs esat iecēluši. Un daudz tādas lietas jūs dariet.”
  • 14 Un ļaudis atkal pieaicinājis, Viņš uz tiem sacīja: “Klausiet Mani visi un saprotiet.
  • 15 Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes iekš tā ieiet, bet kas no tā iziet, tas cilvēku apgāna.
  • 16 Kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.”
  • 17 Un kad Viņš no ļaudīm nogāja namā, Viņa mācekļi vaicāja pēc šās līdzības.
  • 18 Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai arī jūs esat tādas nesaprašas? Vai jūs nesaprotat, ka tas, kas no ārpuses cilvēkā ieiet, viņu nevar apgānīt?
  • 19 Jo tas neiet viņa sirdī, bet vēderā un tiek izvadīts, tādejādi attīrot visus ēdienus.”
  • 20 Bet Viņš sacīja: “Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.
  • 21 Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet niknas domas, laulības pārkāpšanas, maucības, slepkavības,
  • 22 Zādzības, mantkārība, blēdības, viltība, nešķīstība, skauģa acs, Dieva zaimošana, lepnība, bezprātība.
  • 23 Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku.”
  • 24 Un no turienes cēlies, Viņš nogāja uz Tirus un Sidonas robežām. Un kādā namā iegājis, Viņš gribēja, ka neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt paslēpts.
  • 25 Jo viena sieva, kuras meitiņai bija nešķīsts gars, par Viņu dzirdējusi, nāca un nometās pie Viņa kājām.
  • 26 Bet tā bija Grieķu sieva, no dzimuma Siro-Feniķiete, un Viņu lūdza, lai velnu izdzītu no viņas meitas.
  • 27 Bet Jēzus uz to sacīja: “Lai vispirms bērni top paēdināti, jo neklājās bērniem maizi atņemt un sunīšiem mest priekšā.”
  • 28 Un viņa atbildēja un uz To sacīja: “Tā gan ir, Kungs, bet tomēr sunīši ēd apakš galda no bērnu druskām.”
  • 29 Un Viņš uz to sacīja: “Šī vārda dēļ ej; velns ir izbēdzis no tavas meitas.”
  • 30 Un nogājusi savās mājās, viņa atrada meitiņu uz gultas guļam, un ka velns bija izbēdzis.
  • 31 Un atkal izgājis no Tirus un Sidonas robežām, Viņš caur Dekapoles robežām nonāca pie Galilejas jūras.
  • 32 Un pie Viņa atveda vienu, kas bija kurlmēms, un Viņu lūdza, ka tam uzliktu roku.
  • 33 Un Viņš to ņēma no ļaudīm savrup pie malas un lika Savus pirkstus viņa ausīs un izspļāvis aizskāra viņa mēli;
  • 34 Un skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to: “Efata,” tas ir: “Atveries!”
  • 35 Un tūdaļ viņa ausis atvērās, un viņa mēles saite tapa svabada, un viņš runāja pareizi.
  • 36 Un Viņš tiem aizliedza, lai nevienam to nesaka; bet jo vairāk Viņš aizliedza, jo vairāk tie to sludināja,
  • 37 Un brīnījās ļoti par to un sacīja: “Viņš visas lietas ir labi darījis; Viņš kurlus dara dzirdošus un mēmus runājošus.”