• Kristus Bētlemē dzimis, 1; top apgraizīts, 12; Dieva namā nests, 22; no Simeona, 25; un Annas par pasaules Pestītāju atzīts, 36; no saviem vecākiem Pashā svētkos uz Jeruzālemi vests, 41; pamests, 43; un atkal atrasts, 46; pieaug gudrībā, augumā un žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem, 52.

  • 1 Un notika tanī laikā, ka pavēle no ķeizara Augusta tapa izsūtīta, ka visa pasaule taptu pierakstīta.
  • 2 Un šī pirmā pierakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijus Sīrijā valdīja.
  • 3 Un visi nogāja, ka liktos pierakstīties, ikviens savā cilts pilsētā.
  • 4 Tad arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka tas bija no Dāvida rada un cilts,
  • 5 Ka liktos pierakstīties ar Mariju, savu saderēto sievu, kas bija grūta.
  • 6 Un notikās, tiem turpat esot, laiks atnāca, ka tai bija dzemdēt.
  • 7 Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un tā To ietina autiņos un To lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājas vietā.
  • 8 Un gani bija ap to pašu vietu laukā pie laidariem, tie nomodā būdami naktī savus lopus sargāja.
  • 9 Un redzi, Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga godība tos apspīdēja, un tie ļoti izbijās.
  • 10 Un eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstaties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks;
  • 11 Jo jums šodien Pestītājs dzimis, kas ir Kristus, Tas Kungs, Dāvida pilsētā.
  • 12 Un to ņematies par zīmi: jūs atradīsiet bērnu autos ietītu un silē gulošu.”
  • 13 Un tūdaļ tur pie eņģeļa bija debesu draudzības pulks; tie Dievu slavēja un sacīja:
  • 14 “Gods Dievam augstībā un miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.”
  • 15 Un notikās, kad eņģeļi no tiem uz debesīm bija aizgājuši, tad gani runāja savā starpā: ejam tad nu uz Bētlemi, raudzīt, kas tur noticis, kā Tas Kungs mums licis ziņu dot.
  • 16 Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju un Jāzepu, gan Bērniņu silē gulošu.
  • 17 Bet kad tie to bija redzējuši, tad tie izpauda vārdu, kas tiem par Bērnu bija sacīts.
  • 18 Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par valodu, ko gani tiem bija sacījuši.
  • 19 Bet Marija visus vārdus paturēja, tos savā sirdī apdomādama.
  • 20 Un gani griezās uz mājām, godāja un slavēja Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, kā uz tiem bija sacīts.
  • 21 Un kad astoņas dienas bija pagājušas, ka bērns taptu apgraizīts, tad Viņa vārdu nosauca Jēzus, kā no eņģeļa bija sacīts, pirms Viņš bija ieņemts mātes miesās.
  • 22 Un kad viņu šķīstīšanas dienas nāca pēc Mozus bauslības, tad tie Viņu nesa uz Jeruzālemi, ka To stādītu Tā Kunga priekšā.
  • 23 (Kā Tā Kunga bauslībā stāv rakstīts: ikviena pirmdzimtība no vīriešu kārtas lai top nosaukta Tam Kungam svēta);
  • 24 Ka tie arī upuri dotu, kā Tā Kunga bauslībā ir sacīts: vienu pāri ūbeļu baložu vai divus jaunus baložus.
  • 25 Un redzi, viens cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Simeons; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija iekš viņa.
  • 26 Tam no Svētā Gara bija pasludināts, ka nāvi neredzēšot, iekams Tā Kunga Svaidīto nebūšot redzējis.
  • 27 Tas nāca Dieva namā no Svētā Gara skubināts; un kad vecāki Jēzus bērnu ienesa, ka ar To darītu pēc bauslības ieraduma,
  • 28 Tad To uz savām rokām ņēmis, viņš slavēja Dievu un sacīja:
  • 29 “Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis;
  • 30 Jo manas acis Tavu pestīšanu redzējušas,
  • 31 Ko Tu esi sataisījis visu ļaužu priekšā,
  • 32 Gaismu, apgaismot pagānus, un par slavu Taviem Israēla ļaudīm.”
  • 33 Un Jāzeps un viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.
  • 34 Un Simeons tos svētīja un sacīja uz Mariju, Viņa māti: “Redzi, Šis ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm iekš Israēla, un par zīmi, kam top pretī runāts,
  • 35 Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, ka daudz siržu domas taps zināmas.”
  • 36 Un tur bija viena praviete, Anna, Fānuēļa meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca, un pēc savas jaunavības bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.
  • 37 Un tā bija atraitne pie astoņdesmit četriem gadiem; tā neatstājās no Dieva nama, ar gavēšanu un lūgšanu Dievam kalpodama dienās, naktīs.
  • 38 Tā arīdzan tai pašā stundā piegāja un slavēja To Kungu, par Viņu runādama uz visiem, kas uz pestīšanu Jeruzālemē gaidīja.
  • 39 Un visu pabeiguši pēc Tā Kunga bauslības, tie atkal griezās uz Galileju, uz savu pilsētu Nacareti.
  • 40 Bet Bērns auga un palika stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija pie Viņa.
  • 41 Un Viņa vecāki gāja ik gadus uz Jeruzālemi Pashā svētkos.
  • 42 Un kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi.
  • 43 Un kad svētku dienas bija pagājušas, tad tiem atkal uz mājām ejot Bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un Viņa māte to nezināja.
  • 44 Bet tie domāja, ka Tas esot pie ceļa biedriem; un vienas dienas gājumu nākuši, tie To meklēja pie radiem un pazīstamiem.
  • 45 Un kad tie To neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, To meklēdami.
  • 46 Un notikās, pēc trim dienām tie Viņu atrada sinagogā sēžam starp mācītājiem, tos dzirdot un tos jautājot.
  • 47 Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēšanu.
  • 48 Un Viņu ieraudzījuši, bija pārsteigti; un Viņa māte uz To sacīja: mans dēls, kāpēc Tu mums tā esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši.
  • 49 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani esat meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man iekš Mana Tēva lietām jādarbojas?”
  • 50 Bet tie neizprata vārdu, ko Viņš uz tiem sacīja.
  • 51 Un Viņš nogāja tiem līdz un nonāca Nacaretē un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.
  • 52 Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.