• Līdzība par nabaga atraitni un netaisno soģi, 1; par farizeju un muitnieku, 9; Jēzus apsola bērniņiem mūžīgu dzīvošanu, 15; māca, ka Viņam jācieš un jāmirst, 32; palīdz vienam neredzīgam, 35.

  • 1 Un Viņš tiem arī vienu līdzību sacīja, ka pienākas vienmēr Dievu lūgt un nepiekust,
  • 2 Un sacīja: “Bija soģis kādā pilsētā, tas no Dieva nebijās un no neviena cilvēka nekaunējās.
  • 3 Un tajā pilsētā bija atraitne. Un tā nāca pie viņa sacīdama: izdod man tiesu pret manu pretinieku.
  • 4 Un viņš ilgu laiku negribēja. Bet pēc viņš sacīja pie sevis: jebšu es Dievu nebīstos un no neviena cilvēka nekaunos;
  • 5 Tomēr, kad šī atraitne man gauži spiežas virsū, tad es tai gribu tiesu izdot, ka tā bezgala nākdama mani nenomāc.”
  • 6 Un Tas Kungs sacīja: “Klausāties, ko netaisnais soģis saka.
  • 7 Vai tad Dievs neizdos tiesu Saviem izredzētiem, kas dienām naktīm uz Viņu brēc, lai gan Viņš tiem liek gaidīt?
  • 8 Es jums saku: Viņš tiem tiesu izdos īsā laikā. Bet, kad Cilvēka Dēls atnāks, vai Tas gan ticību atradīs virs zemes?”
  • 9 Bet Viņš arī sacīja šo līdzību uz kādiem, kas paļāvās uz sevi, ka esot taisni, un citus nicināja:
  • 10 “Divi cilvēki gāja Dieva namā Dievu lūgt, viens farizejs, otrs muitnieks.
  • 11 Farizejs nostājies lūdza, pats pie sevis šos vārdus sacīdams: es Tev pateicos Dievs, ka es neesmu kā citi cilvēki, laupītāji, netaisni, laulības pārkāpēji, vai arī kā šis muitnieks.
  • 12 Es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa sava padoma.
  • 13 Bet muitnieks no tālienes stāvēdams negribēja nedz savas acis pacelt uz debesīm, bet sita pie savām krūtīm un sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!
  • 14 Es jums saku: šis nogāja savā namā taisnots pār to otru; jo kas pats paaugstinājās, tas taps pazemots, un kas pats pazemojās, tas taps paaugstināts.”
  • 15 Un tie arī bērniņus atnesa pie Viņa, ka Viņš tos aizskartu, bet to redzēdami mācekļi tos aprāja.
  • 16 Bet Jēzus tos pieaicināja un sacīja: “Laidiet bērniņus pie Manis un neliedziet tiem; jo tādiem Dieva valstība pieder.
  • 17 Patiesi, Es jums saku: ja kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā.”
  • 18 Un viens virsnieks Tam jautāja un sacīja: “Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai es iemantoju mūžīgu dzīvošanu?”
  • 19 Un Jēzus uz to sacīja: “Ko tu Mani sauc par labu? neviens nav labs kā vien Vienīgais Dievs.
  • 20 Tu baušļus zini: tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs nokaut; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; godā savu tēvu un savu māti.”
  • 21 Bet tas sacīja: “Visu to esmu turējis no pašas jaunības.”
  • 22 Bet Jēzus to dzirdēdams uz to sacīja: “Vienas lietas tev vēl trūkst; pārdod visu, kas tev ir un izdali nabagiem; tad tev manta būs debesīs, un nāc, seko Man.”
  • 23 Bet, šos vārdus dzirdot, tas ļoti noskuma, jo viņš bija ļoti bagāts.
  • 24 Un Jēzus redzēdams, ka tas bija noskumis, sacīja: “Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā?
  • 25 Jo vieglāk ir, kamielim iet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā!”
  • 26 Tad tie, kas to dzirdēja, sacīja: “Kas tad var tikt Dieva valstībā?”
  • 27 Bet Viņš sacīja: “Kas cilvēkiem neiespējams, tas Dievam iespējams.”
  • 28 Un Pēteris sacīja: “Redzi, mēs visu esam atstājuši un sekojuši Tev.”
  • 29 Un Viņš uz tiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku: neviens nav, kas atstājis mājas vai vecākus vai brāļus vai sievu vai bērnus Dieva valstības dēļ,
  • 30 Kas to daudzkārtīgi neatdabūs šinī laikā, un nākošā laikā mūžīgu dzīvošanu.”
  • 31 Un tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš uz tiem sacīja: “Redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, un viss taps piepildīts, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu.
  • 32 Jo Viņš taps nodots pagāniem un taps apmēdīts un lamāts un apspļaudīts;
  • 33 Un tie Viņu šaustīs un nokaus, un trešā dienā Viņš atkal augšāmcelsies.”
  • 34 Bet viņi nesaprata no tā nenieka, un šī valoda viņiem bija apslēpta, un nesaprata to, kas bija sacīts.
  • 35 Bet gadījās, Viņam tuvu klāt nākot pie Jērikas, kāds akls sēdēja ceļmalā un nabagoja.
  • 36 Un, dzirdēdams ļaudis garām ejam, tad tas jautāja, kas tur esot.
  • 37 Un viņi tam atbildēja: “Jēzus no Nacaretes iet garām.”
  • 38 Tad tas brēca un sacīja: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
  • 39 Bet tie, kas priekšā gāja, to apsauca, lai cieš klusu. Bet viņš vēl vairāk brēca: “Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
  • 40 Bet Jēzus apstājās un pavēlēja, to atvest pie Sevis; bet kad tie to pie Viņa bija atveduši, tad Viņš to jautāja,
  • 41 Sacīdams: “Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Viņš atbildēja: “Kungs, ka varu redzēt.”
  • 42 Un Jēzus uz to sacīja: “Esi redzīgs, tava ticība tev palīdzējusi.”
  • 43 Un tūdaļ viņš tapa redzīgs un sekoja Viņam, Dievu slavēdams. Un visi ļaudis, kas to redzēja, slavēja Dievu.