• Jēzus māca pret apgrēcinātājiem, 1; par brāļu salīdzināšanos, 3; par vājo ticību, 5; ka mēs ar saviem darbiem esam nederīgi, 7; dziedina desmit spitālīgus, 11; māca par Dieva valstības nākšanu, 20.

  • 1 Un Viņš uz mācekļiem sacīja: “Bez tā tas nebūs, ka apgrēcības nenāk, bet, ak vai tam, caur ko tās nāk.
  • 2 Tam būtu labāk, ka tam dzirnu akmeni piekārtu pie kakla, un to iemestu jūrā, nekā tas vienu no šiem mazajiem apgrēcinātu.
  • 3 Sargājaties paši! Bet ja tavs brālis grēko pret tevi, tad pamāci to; un ja tas atgriežas, tad piedod tam.
  • 4 Un ja tas ikdienas septiņ reiz grēko pret tevi un ikdienas septiņ reiz griezīsies pie tevis sacīdams: tas man ir žēl; tad tev būs viņam piedot.”
  • 5 Un apustuļi uz To Kungu sacīja: “Vairo mums ticību.”
  • 6 Bet Tas Kungs sacīja: “Ja jums ticība būtu kā sinepju graudiņš, tad jūs varētu sacīt uz šo vīģes koku: izraujies ar saknēm un dēsties jūrā; un tas jums paklausītu.
  • 7 Un ja kādam jūsu starpā ir kalps, kas viņam ar un gana, vai viņš tam, kad tas no lauka nāk, sacīs: nāc tūdaļ un apsēdies?
  • 8 Vai viņš tam nesacīs tā: sataisi man, ko es šo vakaru ēdīšu, apjozies un kalpo man, kamēr es ēdu un dzeru, un pēc tam arī tu ēdīsi un dzersi?
  • 9 Vai viņš kalpam pateiksies, ka tas ir darījis, kas tam bija pavēlēts? Nedomāju.
  • 10 Tā arī jūs, kad jūs visu esat darījuši, kas jums pavēlēts, tad sakāt: mēs esam nelietīgi kalpi, jo kas mums pienācās darīt, to esam darījuši.”
  • 11 Un notikās, ka iedams uz Jeruzālemi Viņš staigāja vidū caur Samariju un Galileju.
  • 12 Un kad Viņš kādā ciemā iegāja, tad Viņu desmit spitālīgi vīri sastapa, tie stāvēja no tālienes,
  • 13 Paceldami savu balsi, un sacīja: “Jēzu, mīļais Kungs, apžēlojies par mums!”
  • 14 Un tos redzējis, Viņš uz tiem sacīja: “Ejat un rādieties priesteriem.” Un notikās, ka tie aizejot tapa šķīsti.
  • 15 Bet viens no tiem, redzēdams, ka viņš tapis šķīsts, griezās atpakaļ un teica Dievu ar skaņu balsi,
  • 16 Un krita uz savu vaigu pie Viņa kājām un Viņam pateicās; un tas bija Samarietis.
  • 17 Un Jēzus atbildēja un sacīja: “Vai desmit nav tapuši šķīsti? Bet kur tad tie deviņi?
  • 18 Vai tad cits neviens nav atradies, kas atpakaļ būtu griezies un Dievam godu devis, kā vien šis svešinieks?”
  • 19 Un Viņš uz to sacīja: “Celies un ej, tava ticība tev ir palīdzējusi.”
  • 20 Un vaicāts no farizejiem, kad Dieva valstība nāks, Viņš tiem atbildēja un sacīja: “Dieva valstība nenāk ārīgi nomanāma.
  • 21 Un arī nesacīs: Redzi, šeit! Vai redzi, tur! Jo redzi, Dieva valstība ir jūsos.”
  • 22 Un Viņš sacīja uz mācekļiem: “Nāks dienas, kad jūs vēlēsities vienu no Cilvēka Dēla dienām redzēt, un neredzēsiet.
  • 23 Un tie uz jums sacīs: Redzi, šeit! Vai redzi, tur! Bet nenoejiet un nekad nesekojiet tam.
  • 24 Jo itin kā zibens, kas zibinādams spīd no viena debess gala līdz otram debess galam, tā arīdzan būs Cilvēka Dēls Savā dienā.
  • 25 Bet vispirms Viņam būs daudz ciest un tapt atmestam no šīs cilts.
  • 26 Un itin kā bija Noas dienās, tā arīdzan būs Cilvēka Dēla dienās.
  • 27 Tie ēda, dzēra, precēja un tapa precēti līdz dienai, kad Noā šķirstā iegāja, un grēku plūdi nāca un visus noslīcināja.
  • 28 Un tā kā notikās Lata dienās: tie ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja, uztaisīja ēkas;
  • 29 Bet dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, tad uguns un sērs lija no debesīm un visus nomaitāja.
  • 30 Tāpat būs dienā, kad Cilvēka Dēls parādīsies.
  • 31 Tanī dienā, kas būs uz jumta un viņa rīki namā, tas lai nekāpj zemē, tos paņemt; un tāpat, kas ir uz lauka, lai negriežās atpakaļ.
  • 32 Pieminiet Lata sievu.
  • 33 Ja kas meklēs savu dzīvību paturēt, tas to zaudēs, un ja kas to zaudēs, tas to paturēs dzīvu.
  • 34 Es jums saku: tanī naktī divi būs vienā gultā, viens taps pieņemts un otrs atstāts.
  • 35 Divas kopā mals, - viena taps pieņemta un otra atstāta.
  • 36 Divi būs laukā, viens taps pieņemts un otrs atstāts.”
  • 37 Un tie atbildēja un uz Viņu sacīja: “Kurā vietā, Kungs?” Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kur ir maita, tur sapulcēsiesērgļi.”