• Jēzus dziedina vienu slimu ar tūsku, 1; māca, kā būs turēties viesībās, 7; par lielo vakarēdienu, 16; kā Jēzu būs mīlēt, 25.

  • 1 Un gadījās, ka Jēzus sabatā iegāja kāda farizeja virsnieka namā uz mielastu, un tie uz Viņu glūnēja.
  • 2 Un lūk, viens cilvēks, slims ar tūsku, tur bija Viņa priekšā.
  • 3 Un Jēzus iesāka runāt uz bauslības mācītājiem un farizejiem un sacīja: “Vai brīv sabatā dziedināt?” Bet tie cieta klusu.
  • 4 Un, to ņēmis, Viņš to dziedināja un sūtīja projām.
  • 5 Pēc Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Kurš ir jūsu starpā, kam savs ēzelis vai vērsis iekrīt akā, un viņš to tūdaļ neizvilks sabata dienā.”
  • 6 Un tie Tam nenieka uz to nevarēja atbildēt.
  • 7 Viņš arī viesiem teica kādu līdzību, nomanīdams, ka tie izraudzījās sēdēt labākā vietā, un uz tiem sacīja:
  • 8 “Kad tu no kāda topi kāzās lūgts, tad nesēdies augstākajā vietā, ka negadās kāds cienīgāks nekā tu, kas arī no viņa lūgts,
  • 9 Un ka tas, kas tevi un viņu lūdzis, nenāk uz tevi sacīt: dod šim vietas, un tad tev ar kaunu būs jāsēž zemākajā vietā.
  • 10 Bet kad tu esi lūgts, tad ej un sēdies jo zemā vietā, ka tas, kas tevi lūdzis, nāk uz tevi sacīt: draugs, virzies uz augšu: tad tev būs gods to priekšā, kas līdz ar tevi sēž pie galda.
  • 11 Jo kas pats paaugstinājās, taps pazemots, un kas pats pazemojās, taps paaugstināts.”
  • 12 Un Viņš sacīja arī uz to, kas Viņu bija aicinājis: “Kad tu azaidu vai vakariņu taisi, tad nelūdzi savus draugus, nedz savus brāļus, nedz savus radus, nedz bagātus kaimiņus, ka tie tevi atkal nelūdz, un tu savu atmaksu dabū.
  • 13 Bet kad tu viesības dari, aicini nabagus, kropļus, tizlus, aklus.
  • 14 Tad tu būsi svētīgs, jo tiem nav, ko tev atmaksāt; un tev taps atdots, kad taisnie augšā celsies.”
  • 15 Bet viens no tiem, kas pie galda sēdēja, to dzirdējis, uz Viņu sacīja: “Svētīgs, kas maizi ēd Dieva valstībā.”
  • 16 Bet Viņš uz to sacīja: “Kāds cilvēks lielu vakariņu sataisīja un lūdza daudzus pie tā.
  • 17 Un viņš savu kalpu sūtīja ap vakariņa stundu, tiem aicinātiem sacīt: nāciet, jo visas lietas sataisītas.
  • 18 Bet tie visi cits pēc cita iesāka attaisnoties. Pirmais uz to sacīja: es tīrumu esmu pircis, un man jānoiet, to apraudzīt; lūdzos, atvaino mani.
  • 19 Un otrs sacīja: es piecus jūgus vēršu esmu pircis un noeju, tos apraudzīt; lūdzos, atvaino mani.
  • 20 Un cits sacīja: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru nākt.
  • 21 Un kalps nāca un savam kungam to atsacīja; tad nama kungs tapa dusmīgs un sacīja uz savu kalpu: ej steigšus uz gatvēm un pilsētas ielām, un ieved nabagus un kropļus un tizlus un aklus šeit iekšā.
  • 22 Un kalps sacīja: kungs, tas ir padarīts, ko tu esi pavēlējis, bet vēl ir rūmes.
  • 23 Un kungs sacīja uz kalpu: Izej uz lielceļiem un pie sētmalām un spiedi tos nākt iekšā, lai mans nams top pilns.
  • 24 Jo es jums saku, ka neviens no vīriem, kas bija aicināti, manu vakariņu nebaudīs.”
  • 25 Bet daudz ļaužu gāja Viņam līdz, un Viņš atgriezdamies uz tiem sacīja:
  • 26 “Ja kas nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti un sievu un bērnus un brāļus un māsas un arī turklāt savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis.
  • 27 Un kas savu krustu nenes un neseko Man tas nevar būt Mans māceklis.
  • 28 Jo kurš ir jūsu starpā, kas torni grib uztaisīt un vispirms neapsēžās un nepārdomā, cik tas maksā, vai viņam būs padoma līdz pat galam?
  • 29 Lai, kad pamatu licis un nespēj pabeigt, visi, kas to redz, nesāk viņu apsmiet,
  • 30 Sacīdami: Šis cilvēks ir iesācis celt, bet nav spējis pabeigt.
  • 31 Jeb kurš ķēniņš, karā iedams kauties ar citu ķēniņu, vispirms neapsēžās un neapdomājās, vai būs spēcīgs, iet pretī ar desmit tūkstošiem tam, kas nāk pret viņu ar divdesmit tūkstošiem?
  • 32 Bet kad nav, tad viņš sūta vēsti, kamēr vēl ir tālu, un lūdz mieru.
  • 33 Tad nu tāpat ikkatrs no jums, kas visai savai rocībai neatsaka, tas nevar būt Mans māceklis.
  • 34 Sāls ir laba, bet ja sāls paliek bez garšas, ar ko tad to darīs derīgu?
  • 35 Tā neder ne zemei, ne mēsliem. To izmet ārā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”