• Siloāmas tronis, 4; neauglīgais vīģes koks, 8; Jēzus dziedina sievu, 10; dažādas līdzības, 18; šaurie vārti, 23; Jūdu pārgalvība, 34.

  • 1 Bet tanī pašā brīdī tur kādi gadījās, kas viņam pasludināja par Galilejiešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem.
  • 2 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Vai jums šķiet, ka šie Galileji ir bijuši lielāki grēcinieki nekā visi pārejie Galileji, tāpēc ka tie sodu cietuši.
  • 3 Es jums saku: nebūt ne; bet ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad arī jūs visi tāpat tapsiet nomaitāti.
  • 4 Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem tornis Siloāmā krita un ko tas nosita, vainīgāki ir bijuši pār visiem cilvēkiem, kas Jeruzālemē dzīvo?
  • 5 Es jums saku: nebūt ne; bet ja jūs no grēkiem neatgriezīsities, tad jūs visi tāpat tapsiet nomaitāti.”
  • 6 Un Viņš sacīja šo līdzību: “Kādam cilvēkam vīģes koks bija stādīts savā vīna kalnā, un tas nāca, augļus no tā meklēt un neatrada.
  • 7 Tad viņš uz vīna dārznieku sacīja: redzi, es jau nāku trīs gadus, augļus meklēt uz šī vīģes koka un neatrodu; nocērt to, ko tas velti aizņemzemi?
  • 8 Bet tas atbildēja un uz viņu sacīja: kungs, lai tas vēl stāv šo gadu, tiekams to aproku un apmēsloju,
  • 9 Vai jel tas augļus nenesīs; ja ne, tad tu pēc to vari nocirst.”
  • 10 Un Viņš mācīja vienā no sinagogām sabatā.
  • 11 Un redzi, tur bija sieva, kurai bija neveselības gars astoņpadsmit gadus, un tā bija savilkta un nemaz nevarēja taisni atliekties.
  • 12 Bet Jēzus, viņu redzēdams, to pieaicināja un uz to sacīja: “Sieva, topi vaļā no savas neveselības!”
  • 13 Un uzlika tai rokas, un tūdaļ viņa tapa taisna un slavēja Dievu.
  • 14 Bet sinagogas priekšnieks apskaities par to, ka Jēzus sabatā bija dziedinājis, atbildēja un uz ļaudīm sacīja: “Sešas dienas ir, kurās jāstrādā, tad nu tanīs nāciet un liekaties dziedināties, un ne sabatā.”
  • 15 Tad Tas Kungs tam atbildēja un sacīja: “Tu liekuli, vai ikviens jūsu starpā savu vērsi vai ēzeli neatraisa no siles sabatā un to nenoved dzirdīt?
  • 16 Bet šī Ābrahāma meita, ko sātans, redzi, astoņpadsmit gadus ir saistījis, vai tā nebija sabatā atraisāma no šīs saites?”
  • 17 Un Viņam to sakot visi Viņa pretinieki kaunējās un visi ļaudis priecājās par visiem šiem brīnuma darbiem, kas caur Viņu notika.
  • 18 Un Viņš sacīja: “Kam Dieva valstība līdzinājās, un kam to līdzināšu?
  • 19 Tā ir līdzinājama sinepju graudiņam, ko cilvēks ņēmis iemeta savā dārzā; un tas uzauga un palika par lielu koku, un putni apakš debess taisīja ligzdas viņa zaros.”
  • 20 Un atkal Viņš sacīja: “Kam Dieva valstību līdzināšu?
  • 21 Tā ir līdzinājama raugam, ko sieva ņēmusi iejauca trijos mēros miltu, tiekams viss sarūga.”
  • 22 Un Viņš pilsētas un ciemus pārstaigāja mācīdams un iedams uz Jeruzālemi.
  • 23 Bet viens uz Viņu sacīja: “Kungs! Vai to ir maz, kas nāks Debesu valstībā?” Bet Viņš uz tiem sacīja:
  • 24 “Cīnieties ieiet caur šauriem vārtiem, jo, Es jums saku, daudz meklēs ieiet un nevarēs.
  • 25 Kad nama Kungs celsies un durvis aizslēgs, un jūs iesāksiet ārā stāvēt un pie durvīm klaudzināt sacīdami: Kungs, Kungs, atdari mums; tad Viņš atbildēdams jums sacīs: Es jūs nepazīstu, no kurienes jūs esat.
  • 26 Tad jūs iesāksiet sacīt: mēs Tavā priekšā esam ēduši un dzēruši, un Tu esi mācījis mūsu ielās.
  • 27 Un Viņš sacīs: Es jums saku, Es jūs nepazīstu, no kurienes jūs esat; atkāpjaties no Manis, visi jūs ļauna darītāji.
  • 28 Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana, kad jūs redzēsiet Ābrahāmu un Īzaku un Jēkabu un visus praviešus Dieva valstībā, bet sevi pašus izmestus ārā.
  • 29 Un tad nāks no rīta un vakara puses, no ziemeļa un dienvidu puses, un sēdēs Dieva valstībā.
  • 30 Un redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un ir pirmie, kas būs pēdējie.”
  • 31 Tanī dienā kādi farizeji atnāca un uz Viņu sacīja: “Izej un ej projām no šejienes; jo Hērods grib Tevi nokaut.”
  • 32 Un Viņš uz tiem sacīja: “Ejat un sakāt šai lapsai: redzi, Es velnus izdzenu un slimus daru veselus šodien un rīt, bet trešajā dienā Es būšu galā.
  • 33 Tomēr Man vēl šodien un rīt un parīt jāstaigā; jo tas neklājās, ka pravietis citur galu dabū, kā Jeruzālemē.
  • 34 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un ar akmeņiem nomētā tos, kas pie tevis sūtīti. - cik reiz Es esmu gribējis tavus bērnus sakrāt, itin kā vista savus cālīšus apakš spārniem; un jūs neesat gribējuši.
  • 35 Redzi, jūsu nams jums top atstāts postā. Bet patiesi, Es jums saku, ka jūs Mani neredzēsiet, līdz kamēr tas laiks nāk, kad jūs sacīsiet: slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā.”