• Elifas Ījabu stiprāki apsūdz.

  • 1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
  • 2 Vai tad gudram vīram būs runāt tukšas domas un savu sirdi pildīt ar vēju?
  • 3 Pārmācīt ar vārdiem, kas nepieklājās, un ar valodu, kur labums neatlec?
  • 4 Tiešām, tu iznīcini Dieva bijāšanu un nicini pielūgšanu Dieva priekšā.
  • 5 Jo tava mute parāda tavu noziegumu, un tu esi uzņēmies runāt, kā gudrinieki runā.
  • 6 Tava mute tevi pazudina, un ne es; tavas lūpas pret tevi dod liecību.
  • 7 Vai tu esi pirmais cilvēks piedzimis, vai tu esi dzemdināts, pirms kalni bija?
  • 8 Vai tu esi dzirdējis Dieva apslēpto padomu, vai tu gudrību esi iezīdis?
  • 9 Ko tu zini, ko mēs nezinātu, ko tu proti, un mēs to neprastu?
  • 10 Arī mūsu starpā ir sirmi un veci, kas ilgāki dzīvojuši, nekā tavs tēvs.
  • 11 Vai Dieva iepriecināšanas tev ir mazas, un vārds, laipnīgi uz tevi runāts?
  • 12 Kāpēc tava sirds tevi tā apmāna, kāpēc tavas acis tā spulgo,
  • 13 Ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?!
  • 14 Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un ka būtu taisns, kas no sievas dzimis?
  • 15 Redzi, Saviem svētiem Viņš neuztic un debesis nav šķīstas Viņa acīs.
  • 16 Ne nu vēl negantais un samaitātais cilvēks, kas netaisnību dzer kā ūdeni.
  • 17 Es tev stāstīšu, klausies mani, un es tev teikšu, ko esmu redzējis,
  • 18 Ko gudrie stāstījuši no saviem tēviem un nav slēpuši, -
  • 19 Tiem vien zeme bija dota, un svešinieks viņu starpā nebija nācis, -
  • 20 Bezdievīgais mokās visu mūžu, un briesmīgais, cik tam gadi nolikti.
  • 21 Viņa ausīs skan briesmas, pašā mierā viņam uzbrūk postītājs.
  • 22 Viņš neuzticās iznākt no tumsas; jo zobens uz viņu gaida.
  • 23 Viņš skraida šurp un turp pēc maizes, kur varētu dabūt; viņš zina tumsas dienu sev tuvu klāt.
  • 24 Bēdas un izbailes viņu biedē, viņu pārvar kā ķēniņš, uz kaušanos gatavs.
  • 25 Jo viņš izstiepa savu roku pret Dievu un cēlās pret Visvareno.
  • 26 Viņš skrēja pret Viņu ar pašu galvu, ar savu priekšturamo bruņu biezām pumpām.
  • 27 Viņš savu vaigu tauki uzbaroja un kopa resnu vēderu.
  • 28 Viņš dzīvoja izpostītās pilsētās un namos, kur nebija jādzīvo, kuriem nolemts būt par akmeņu kopām.
  • 29 (Tāpēc) viņš nepaliks bagāts, un viņa manta nepastāvēs, un viņa laime neizplētīsies virs zemes.
  • 30 Viņš no tumsas ārā neiznāks, liesma izkaltēs viņa zarus, caur Dieva mutes dvašu viņš aizies.
  • 31 Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš pieviļas; jo nelietība būs viņa alga.
  • 32 Tā alga nāks priekšlaiku, un viņa zars nezaļos.
  • 33 Viņš zaudēs kā vīna koks savus ķekarus un nometīs kā eļļas koks savus ziedus.
  • 34 Jo bezdievīgo saime paliks neauglīga, un uguns norīs dāvanu ņēmēju dzīvokļus.
  • 35 Tie ir grūti ar netaisnību un dzemdē postu, un savām sirds domām tie pieviļas.