• Kristus savas draudzes stiprais patvērums.

  • 1 Naktī savā gultā es meklēju to, ko mana dvēsele mīl; es meklēju, bet viņu neatradu.
  • 2 Es celšos jel un iešu pilsētā apkārt pa gatvēm un ielām; es meklēšu to, ko mana dvēsele mīl. Es meklēju, bet viņu neatradu.
  • 3 Sargi mani atrada, kas pilsētā iet apgaitā: vai jūs neesat redzējuši to, ko mana dvēsele mīl?
  • 4 Kad es maķenīt tiem biju pagājusi garām, tad es atradu to, ko mana dvēsele mīl; es viņu turu un to neatlaidīšu, kamēr es viņu vedīšu savas mātes namā, savas dzemdētājas istabā.
  • 5 Es jūs mīļi lūdzu, jūs Jeruzālemes meitas, pie stirnām un kalnu kazām, neuztrauciet un nemodinājiet mīlestību, kamēr tai pašai patīk.
  • 6 Kas ir šī, kas no tuksneša nāk kā dūmu stabs, apkvēpināta ar mirrēm un vīraku, ar visādām veikalnieku zālēm?
  • 7 Redzi, ap Salamana krēslu apkārt ir sešdesmit varoņi no Israēla varoņiem.
  • 8 Tie visi tur zobenus, mācīti karot; ikkatram savs zobens pie gurniem pret nakts bailēm.
  • 9 Ķēniņš Salamans sev licis taisīt nesamu krēslu no Libānus kokiem.
  • 10 Viņa stabus viņš taisīja no sudraba, lēni no zelta, sēdekli no purpura, viņa iekšpuse bija izpušķota no Jeruzālemes meitu mīlestības.
  • 11 Ejat ārā un uzlūkojiet, Ciānas meitas, ķēniņu Salamanu ar kroni, ar ko viņa māte to kronēja viņa kāzu dienā un viņa sirds līksmības dienā.