• Jūda bērni; Jūda un Tamāres grēks.

  • 1 Un notikās tanī laikā, ka Jūda no saviem brāļiem nogāja un apmetās pie kāda adulamieti, vārdā Hīra.
  • 2 Un Jūda redzēja tur kāda Kanaāniešu vīra meitu, un viņa vārds bija Šua, un viņš to ņēma un gāja pie tās.
  • 3 Un tā tapa grūta un dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Ģers.
  • 4 Un tā tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Onans.
  • 5 Un tā dzemdēja vēl vienu dēlu un nosauca viņa vārdu Šelu, un viņš bija Kezībā, kad tā to dzemdēja.
  • 6 Un Jūda ņēma sievu Ģeram, savam pirmdzimtam, un viņas vārds bija Tamāra.
  • 7 Bet Ģers, Jūdas pirmdzimtais, bija ļauns Tā Kunga priekšā, tāpēc Tas Kungs to nokāva.
  • 8 Tad Jūda sacīja Onanam: “Ej pie sava brāļa sievas un ņem to sava brāļa vietā un cel dzimumu savam brālim.”
  • 9 Bet Onans zinādams, ka dzimums viņam nepiederēs, pie sava brāļa sievas iedams, tam lika izgaist zemē, lai savam brālim nedotu dzimuma.
  • 10 Un Tam Kungam nepatika, ko viņš darīja, un Viņš to arīdzan nokāva.
  • 11 Tad Jūda sacīja uz savu vedeklu Tamāru: “Paliec atraitne sava tēva namā, tiekams Šelus, mans dēls, pieaug,” jo viņš domāja: vai viņam arī nebūs jāmirst, kā viņa brāļiem. Un Tamāre nogāja un dzīvoja sava tēva namā.
  • 12 Kad nu labs laiks bija pagājis, tad Šuas meita, Jūda sieva, nomira; pēc tam Jūda iepriecinājās un gāja pie saviem avju cirpējiem uz Timnu, viņš un adulamnieks Hīra, viņa draugs.
  • 13 Un Tamārei tapa vēstīts un sacīts: “Redzi, tavs tēvocis iet uz Timnu, savas avis cirpt.”
  • 14 Tad viņa novilka savas atraitņu drēbes un apsedzās ar vaiga apsegu un aptinās un apsēdās pie Enaima vārtiem, kas ir uz Timnas ceļa; jo tā bija redzējusi, ka Šelus bija pieaudzis un ka viņa tam nebija dota par sievu.
  • 15 Un Jūda to redzēja un šķita, to esam mauku, tāpēc ka tā savu vaigu bija apsegusi.
  • 16 Un noklīda pie tās ceļmalā un sacīja: “Nāc jel, laid man pie tevis ieiet,” jo viņš nezināja, to savu vedeklu esam. Un tā sacīja: “Ko tu man dosi, ja tu pie manis ieiesi?”
  • 17 Un tas sacīja: “Es tev sūtīšu vienu āzi no ganāmpulka.” Un tā sacīja: “Tad dod man ķīlas, tiekams tu to sūti.”
  • 18 Tad tas sacīja: “Kas tās tādas ķīlas, ko man tev būs dot?” Un tā atbildēja: “Tavs aizspiežamais gredzens un tava aproce un tavs spieķis, kas tavā rokā.” Un tas viņai to deva un iegāja pie tās; un tā tapa grūta no viņa.
  • 19 Un tā cēlās un aizgāja un nolika apsegu un apvilka savas atraitņu drēbes.
  • 20 Un Jūda sūtīja āzi caur savu draugu, adulamnieku, paņemt ķīlas no sievas rokas, bet tas to neatrada.
  • 21 Tad tas vaicāja tās vietas ļaudis sacīdams: “Kur ir tā mauka, kas Enaimā uz ceļa sēdējusi?” Un tie sacīja: “Še maukas nav bijis.”
  • 22 Un tas atgriezās pie Jūdas un sacīja: “Es to neesmu atradis, un tās vietas ļaudis arīdzan saka: še maukas nav bijis.”
  • 23 Tad Jūda sacīja: “Lai tā to sev patur, ka netopam kaunā! Redzi, es šo āzi esmu sūtījis, un tu viņas neesi atradis.”
  • 24 Un notikās pēc kādiem trim mēnešiem, tad Jūdam tapa vēstīts un sacīts: “Tamāra, tava vedekla, maucību dzinusi, un redzi, tā ir arī grūta no maukošanas.” Tad Jūda sacīja: “Izvediet to ārā, ka tā top sadedzināta.”
  • 25 Kad nu tā tapa izvesta, tad tā sūtīja pie sava tēvoča un sacīja: “No tā vīra, kam šās lietas pieder, es esmu grūta.” Un tā sacīja: “Vai pazīsti jel, - kam šis aizspiežamais gredzens un šī aproce un šis spieķis pieder?”
  • 26 Un Jūda tās pazina un sacīja: “Tā sieva ir taisnāka nekā es, tāpēc ka es viņu savam dēlam Šelum neesmu devis.” Un viņš to vairs neatzina.
  • 27 Un tai dzemdējot, redzi, tai bija dvīņi viņas miesās.
  • 28 Un kad tā dzemdēja, tad viens roku izbāza, un bērnu saņēmēja to ņēma un apsēja sarkanu pavedienu ap roku un sacīja: “Šis nāks pirmais ārā.”
  • 29 Un kad tas roku ievilka, redzi, tad nāca viņa brālis ārā; un tā sacīja: “Kāpēc tu sev plēsumu esi plēsis?” Un tā viņa vārdu nosauca Perec (plēsis).
  • 30 Un pēc tam viņa brālis nāca ārā, ap kā roku sarkanais pavediens bija, un tā viņa vārdu nosauca Zerahs (atspīdums).