Saīsinājumi atbilst izvēlētā tulkojuma valodai: latviski atkl, angliski rev.
1. Mozus
2. Mozus
3. Mozus
4. Mozus
5. Mozus
Jozuas
Soģu
Rutes
1. Samuēla
2. Samuēla
1. Ķēniņu
2. Ķēniņu
1. Laiku
2. Laiku
Ezras
Nehemijas
Esteres
Ījaba
Psalmi
Salamana Pamācības
Salamans Mācītājs
Augstā dziesma
Jesajas
Jeremijas
Raudu dziesmas
Ecēhiēla
Daniēla
Hozejas
Joēla
Āmosa
Obadjas
Jonas
Mihas
Nahuma
Habakuka
Cefanjas
Hagaja
Caharijas
Maleahija
Mateja ev.
Marka ev.
Lūkas ev.
Jāņa ev.
Apustuļu darbi
Romiešiem
1. korintiešiem
2. korintiešiem
Galatiešiem
Efeziešiem
Filipiešiem
Kolosiešiem
1. tesaloniķiešiem
2. tesaloniķiešiem
1. Timotejam
2. Timotejam
Titam
Filemonam
Ebrejiem
Jēkaba
1. Pētera
2. Pētera
1. Jāņa
2. Jāņa
3. Jāņa
Jūdas vēstule
Atklāsmes
Abimelehs atņem Ābrahāmam sievu un atdod ar dāvanām.
1
Un Ābrahāms no turienes aizgāja uz zemi dienasvidos un dzīvoja starp Kādešu un Šuru un piemita Ģerarā.
2
Un Ābrahāms sacīja par Sāru, savu sievu: “Tā ir mana māsa.” Tad Abimelehs, Ģeraras ķēniņš, sūtīja un paņēma Sāru.
3
Bet Dievs nāca pie Abimeleha sapnī nakts laikā un uz to sacīja: “Redzi, tev jāmirst sievas dēļ, ko tu esi ņēmis, jo tā ir laulāta sieva.”
4
Bet Abimelehs viņu vēl nebija aizskāris. Tad tas sacīja: “Kungs, vai Tu arī taisnus ļaudis nonāvēsi?
5
Vai viņš man nav sacījis: tā ir mana māsa? Un viņa pati arīdzan sacījusi: tas ir mans brālis. Es to esmu darījis vientiesīgu sirdi un šķīstām rokām.”
6
Tad Dievs sapnī uz to sacīja: “Es arīdzan zinu, ka to esi darījis savā sirds vientiesībā, un Es tevi arī esmu atturējis, ka tu pret Mani negrēko; tādēļ Es tev neesmu ļāvis viņu aizskart.
7
Un nu, atdodi sievu vīram, jo tas ir pravietis, un lai viņš par tevi lūdz, tad tu dzīvosi; bet ja tu to neatdosi, tad zini, ka tu mirdams mirsi, un viss, kas tev pieder.”
8
Un no rīta agri Abimelehs cēlās un aicināja visus savus kalpus un runāja visus šos vārdus viņiem dzirdot. Un šie vīri ļoti izbijās.
9
Un Abimelehs aicināja Ābrahāmu un uz to sacīja: “Ko tu mums esi darījis, un ko es pret tevi esmu grēkojis, ka tu par mani un par manu valsti vedis tik lielus grēkus? Tu man tā esi darījis, kā nepieklājās darīt.”
10
Un Abimelehs sacīja uz Ābrahāmu: “Ko tu esi nodomājis to darīdams?”
11
Tad Ābrahāms sacīja: “Es domāju, tiešām Dieva bijāšanas nav šinī vietā, un tie mani nokaus manas sievas dēļ.
12
Un tā arī tiešām ir mana māsa, mana tēva meita, bet tik ne manas mātes meita; un tā ir tapusi mana sieva.
13
Un pēc tam, kad Dievs man licis iziet no mana tēva nama, tad es uz to sacīju: lai šī ir tā žēlastība, ko tu pie manis darīsi: visur, kurp nāksim saki par mani: tas ir mans brālis.”
14
Tad Abimelehs ņēma avis un vēršus un kalpus un kalpones un deva tos Ābrahāmam un atdeva tam arī Sāru, viņa sievu.
15
Un Abimelehs sacīja: “Redzi, mana zeme ir tavā priekšā. Dzīvo, kur tavām acīm patīk.”
16
Un uz Sāru viņš sacīja: “Redzi, es tavam brālim esmu devis tūkstoš sudraba gabalus, un, redzi, lai tas tev ir par acu apsegu visu priekšā, kas pie tevis un visur, un tu esi taisnota.”
17
Un Ābrahāms pielūdza Dievu, tad Dievs dziedināja Abimelēhu un viņa sievu un viņa kalpones, ka tās dzemdēja.
18
Jo Tas Kungs Abimeleha namā bija cieti aizslēdzis visas mātes, Sāras, Ābrahāma sievas, dēļ.