• Par Dieva bērnu svabadību un garīgu cīnīšanos.

  • 1 Vai es neesmu svabads? Vai es neesmu apustulis? Vai es Kristu, mūsu Kungu, neesmu redzējis? Vai jūs neesat mans darbs iekš Tā Kunga?
  • 2 Ja es citiem neesmu apustulis, tomēr jums es esmu; jo mana apustuļa amata zīmogs esat jūs, iekš Tā Kunga.
  • 3 Mana atbildēšana tiem, kas mani tiesā, ir šī:
  • 4 Vai mums nav brīv, ēst un dzert?
  • 5 Vai mums nav brīv kādu māsu vest līdz par sievu, tā kā arī citi apustuļi un Tā Kunga brāļi un Kefas?
  • 6 Jeb vai man un Barnabam vien nav brīv, nestrādāt?
  • 7 Kas jel iet karā ar savu maizi? Kas vīna kalnu dēsta un neēd no viņa augļiem? Jeb kas lopus gana un neēd no tā piena?
  • 8 Vai es to runāju pēc cilvēku prāta? Vai arī bauslība nesaka to pašu?
  • 9 Jo Mozus bauslībā ir rakstīts: Tev nebūs vērsim, kas labību min, purnu apsiet: vai tad Dievam rūp par vēršiem?
  • 10 Jeb vai Viņš to visu nesaka mūsu labad? Jo mūsu labad ir rakstīts, ka arājam vajag art uz cerību un kūlējam kult uz cerību, ka viņam būs sava daļa.
  • 11 Ja mēs jums garīgo mantu esam sējuši, vai tad tā liela lieta, ja jūsu miesīgo pļaujam?
  • 12 Ja tad citiem tāda vara ir pār jums, kāpēc ne jo vairāk mums? Bet mēs šo varu neesam lietojuši, bet visu panesam, lai Kristus evaņģēliju neaizkavējam.
  • 13 Vai nezināt, ka tie, kas pie svētuma kalpo, no svētuma ēd? Un ka tiem, kam darbs ir pie altāra, daļa ir no altāra?
  • 14 Tāpat arī Tas Kungs ir pavēlējis, ka tie, kas evaņģēliju sludina, no evaņģēlija pārtiek.
  • 15 Bet no tā es nekā neesmu lietojis. Un es to neesmu rakstījis, lai pie manis tā notiek; jo man būtu labāk mirt, nekā ja kāds manu slavu nīcinātu.
  • 16 Jo kad es evaņģēliju sludināju, tad man nav ko lielīties, jo tas man jādara; bet bēdas man, ja es evaņģēliju nesludināju!
  • 17 Jo ja es to labprāt daru, tad man ir alga; ja nelabprāt, tad tomēr nama turēšana man ir uzticēta.
  • 18 Kāda tad ir mana alga? Ka evaņģēliju sludinādams Kristus evaņģēliju mācu bez maksas, ka es savu varu pie evaņģēlija veltīgi neizlietoju.
  • 19 Jo no visiem svabads būdams es sevi pašu esmu darījis visiem par kalpu, lai jo vairāk dvēseļu mantotu.
  • 20 Un Jūdiem es esmu tapis par Jūdu, ka Jūdus mantotu; tiem, kas apakš bauslības es esmu tapis kā apakš bauslības, (pats nebūdams apakš bauslības,) ka mantotu tos, kas apakš bauslības.
  • 21 Tiem, kas bez bauslības, esmu tapis tā kā bez bauslības, (pats nebūdams bez bauslības Dieva priekšā, bet stāvēdams bauslībā caur Kristu), ka es tos mantotu, kas bez bauslības.
  • 22 Vājiem es esmu tapis tā kā vājš, ka mantotu vājos; visiem esmu palicis viss, ka visādi kādus glābtu.
  • 23 Un to es daru evaņģēlija dēļ, ka man arī kāda daļa pie tā būtu.
  • 24 Vai nezināt, ka tie, kas iet skrieties, gan visi skrien, bet viens dabū balvu? Skrieniet tā, ka jūs to dabūjiet.
  • 25 Bet ikviens, kas cīkstas, savaldās visās lietās, - viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu kroni, bet mēs neiznīcīgu.
  • 26 Es tad skrienu, ne tā kā uz ko nezināmu, - es cīnos, ne tā kā gaisu sizdams;
  • 27 Bet es savu miesu mērdēju un viņu kalpināju, lai citiem sludinādams pats nekļūstu atmetams.