• Par elka upuriem un svabadību Kristū, 1; lai vājie netop apgrēcināti, 7.

  • 1 Bet par elka upuriem, mēs zinām, ka mums visiem ir zināšanas. Zināšanas uzpūš, bet mīlestība uztaisa.
  • 2 Bet ja kāds domā, ka viņš kaut ko zina, tas vēl nezin nenieka tā, kā piederās zināt.
  • 3 Bet ja kāds Dievu mīl, tas no Viņa ir atzīts.
  • 4 Tad nu par elku upuru ēšanu zinām, ka neviena elka nav pasaulē un ka nav neviens cits Dievs, kā vien Tas Vienīgais,
  • 5 Un jebšu ir tā saucami dievi, tā debesīs, kā virs zemes - tā kā ir daudz dievu un daudz kungu;
  • 6 Tomēr mums ir viens Dievs, Tas Tēvs, no kā visas lietas, un mēs uz Viņu, un viens Kungs Jēzus Kristus, caur ko visas lietas, un mēs caur Viņu.
  • 7 Tomēr šīs zināšanas nav visos. Bet kādi, kas līdz šim apzinās, elkus esam, ēd tā kā no elku upuriem, un viņu sirdsapziņa, vāja būdama, top apgānīta.
  • 8 Bet barība nedara mūs Dievam tuvākus. Jo ēzdami mēs neesam labāki, un neēzdami mēs neesam sliktāki.
  • 9 Bet pielūkojiet, ka šī jūsu vaļa vājiem nekļūst par piedauzīšanu.
  • 10 Jo, ja kas redzētu tevi, kam ir zināšanas, elka namā pie galda sēžam, vai vājā brāļa sirdsapziņa netaps skubināta, elku upurus ēst?
  • 11 Un caur tavu atzīšanu pazudīs tavs vājais brālis, kā labad Kristus ir miris.
  • 12 Bet pret brāļiem tā grēkodami un viņu vājo sirdsapziņu ievainodami, jūs grēkojat pret Kristu.
  • 13 Tādēļ, ja manam brālim barība par piedauzīšanu, tad es nemūžam gaļu neēdīšu, lai savu brāli neapgrēcināju.