Pašnāvība ir cilvēka paša izvēlēta savas dzīves pārtraukšana.
Bībelē ir minēti atsevišķi cilvēki, kas izdarījuši pašnāvību (Sauls, Ahitofels, Jūda), bet tie nekādā veidā nekalpo kā paraugs problēmu risināšanai.
Pašnāvības iemesli.
Lielākais iemesls ir nespēja vai nevēlēšanās meklēt risinājumu savās ciešanās. Tomēr, konkrētāk, kādi no iemesliem ir sekojoši:
- Ciešanas slimības dēļ. Ir vietas pasaulē, kur izdara eitanāzijas jeb asistētu nāvi, bet tas nemaina būtību: tā ir pašnāvība.
- Pazemojums. Piem., pazemojums skolā, fizisks vai ar vārdiem. Cilvēks uz to brīdi neredz izeju savām ciešanām un izdara pašnāvību.
- Vilšanās. Dažkārt cilvēki, neatkarīgi no vecuma, beidz dzīvi pašnāvībā, jo viņu otrā puse viņus pievīlusi, proti, cilvēks, kuru viņi mīlēja, kam viņi uzticējās, viņus pameta.
- Iekšējie konflikti. Piem., cilvēki, kas veic dzimummaiņas, mēdz izdarīt pašnāvības, jo viņi nonāk tik lielā konfliktā ar sevi un savām izvēlēm, ka, nemeklēdami Dieva palīdzību, glābšanu no grēka un sirds šķīstīšanu, beidz dzīvi pašnāvībā.
- Veicinoši apstākļi var būt alkohols vai narkotikas.
Cilvēki mēdz domāt, ka, izdarot pašnāvību, viņi atspēlējas citiem, rada viņos nožēlu vai ciešanas. Viņi domā, ka ar pašnāvību beidz savas ciešanas.
Tādā veidā to, ko varētu mainīt, cilvēki, kas izdara pašnāvību, padara par neiespējamu mainīt. Viņu lēmums izdarīt pašnāvību tiek izdarīts ļoti šaurā, ierobežotā zināšanā un sapratnē, kurā netiek ņemts vērā Dieva lielais spēks un mīlestība visas viņu problēmas atrisināt.
Kāpēc pašnāvība nav savienojama ar Bībeles mācību?
1. Dievs ir cilvēka radītājs, ne cilvēks pats.
Tāpēc arī tikai Dievs lemj par to, kad cilvēka dzīve beidzas.
1.Moz. 1:26.27:
26 Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū."
27 Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.
Tieši tāpat, kā mēs nevaram savu mūžu pagarināt (Lk. 12:25), mēs nedrīkstam to arī paši pārtraukt.
1.Kor. 6:18-20, kur kontekstā Pāvils runā par netiklību, viņš saka:
18 Sargaities no netiklības! Katrs cits grēks, ko cilvēks dara, paliek ārpus miesas, bet, kas netiklības grēku dara, grēko pie savas paša miesas.
19 Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem?
20 Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!
Tāpat arī attiecībā uz jebko citu, kā mēs varētu sevi maitāt, - mēs grēkojam, jo nepiederam sev, bet Dievam.
2. Cilvēkam kā Dieva radījumam ir liela vērtība: tas ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības.
Sk. jau augstāk citēto 1.Moz. 1:26.27.
Grēka dēļ Dieva līdzība cilvēkā ir sasmērēta un sabojāta, bet tā nav zudusi pilnībā.
Jēk. 3:9.10, runājot par mēli, Jēkabs saka:
9 Ar viņu mēs slavējam To Kungu un Tēvu, ar viņu mēs lādam cilvēkus, pēc Dieva līdzības radītus.
10 No tās pašas mutes iziet svētība un lāsts. Tam, mani brāļi, nebūs tā notikt!
Tas, ka argumentācijā Jēkabs piemin to, ka cilvēks ir radīts pēc Dieva līdzības, parāda, ka tā joprojām ir cilvēkā. Un tas, ka viņš vispār piemin šo argumentu, parāda, ka šī iemesla dēļ cita cilvēka lādēšana ir grēks. Cilvēks ir īpašs tāpēc, ka tas radīts pēc Dieva līdzības, un ja to nedrīkst lādēt, tad vēl jo mazāk tam atņemt dzīvību, - ne citam, ne pats sev.
3. Vēl vairāk: Dievs cilvēkam deva uzdevumus augļoties un vairoties.
Pašnāvība šo uzdevumu pildīšanu padara neiespējamu.
1.Moz. 1:28:
28 Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”
Bībelē ir daudzas pavēles, kuras cilvēkam ir jāpilda (arī mīlēt vienam otru, iedrošināt vienam otru u.c.), un ar pašnāvību cilvēks pieņem neizmaināmu lēmumu neklausīt Dievam šo pavēļu pildīšanā.
4. Pašnāvība ir grēka rezultāts šajā pasaulē, ko darot cilvēki neuztic savu problēmu atrisināšanu Dievam, bet šķietami neatrisināmās problēmas, viņuprāt, risina ar pašnāvību.
1. Visi cilvēki grēko un dzīvo kaut kādās grēka problēmās un grēka radītās sekās. Un neviens cilvēks pats nespēj atrisināt grēka problēmu saviem spēkiem. Tāpēc arī pašnāvība tās nerisina.
Piem., smagas slimības gadījumā meklējot eitanāziju vai tad, ja tuvs cilvēks tos pievīlis un pametis, tie izdara pašnāvību, - šādos gadījumos cilvēks nemeklē Dieva lielos nolūkus tajā, bet ar savu tuvredzību meklē risinājumu.
Dievs sūtīja Jēzu šajā pasaulē, kas nomira par mūsu grēkiem, lai ticībā uz Viņu mēs saņemtu piedošanu un mūžīgās dzīvības dāvanu. Tādā veidā Dievs kļūst par mūsu debesu Tēvu un gādā par mums. Viss, kas ar mums – kristiešiem – notiek, nāk mums par labu (sk. Rom. 8:28).
Dievs strādā katra cilvēka dzīvē. Viņš velk Sev tuvāk caur dažādiem notikumiem. Ja viens cilvēks tevi pamet, tad meklē Dievu un uzticies Viņam, jo Viņam ir kaut kas daudz labāks padomā priekš tevis. Ja smaga slimība tevi skar, tad meklē tajā Dieva nolūkus. Dievs ir labs.
2. Pašnāvība nerisina nevienu problēmu, jo:
- cilvēka dvēsele dzīvo mūžīgi un viņam vienalga par visu būs jāatbild Dievam;
- cilvēkiem, kas paliek aiz pašnāvības izdarītāja, ir jāsāk no tās vietas, kur iepriekšējais savas problēmas pameta nerisinātas;
- cilvēkiem, kas paliek, ir smagas ciešanas un sēras;
- ar pašnāvību cilvēki nemeklē un noraida Dieva plānu un piedāvāto palīdzību.
5. Dieva lielie nolūki iekļauj cilvēka izglābšanu no grēka varas un mūžīgu sadraudzību ar Dievu.
Gal. 1:3.4:
3 žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus,
4 kas pats Sevi ir nodevis par mūsu grēkiem, lai mūs izglābtu no šīs tagadējās ļaunās pasaules pēc Dieva, mūsu Tēva, prāta;
Kad cilvēks uztic savu dzīvi Jēzum kā Glābējam, tad grēks zaudē savu pazudinošo varu pār cilvēku. Ir jāpaļaujas uz Dievu, ka Viņš izvedīs no problēmām, kas mums ir, neatkarīgi no tā, vai tās ir mūsu vai citu vainas dēļ.
6. Pašnāvība neredz Dieva milzīgo lielumu un spēku, mīlestību un varu veidot visas lietas šī cilvēka dzīvē tā, ka viņš, uzticējis sevi Dievam un tā dodot godu Dievam, piedzīvo Viņa labumu.
Bībele dod visu nepieciešamo pamatu, lai mēs paļautos uz Dievu. Piemēram:
Rom. 8:28: “Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”
Ps. 16:11: “Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi.”
Jes. 64:4: “Kopš mūžīgiem laikiem nav dzirdēts un piedzīvots, neviena acs to nav redzējusi, ka bez Tevis būtu vēl kāds cits Dievs, kas tā palīdz tiem, kas paļaujas uz viņu.”
Cilvēks, kas grib izdarīt pašnāvību arī smagas un ciešanu pilnas slimības gadījumā, neredz Dieva valdīšanas labos nolūkus viņa labā viņa ciešanās.
7. Veicot pašnāvību, cilvēks ne tikai pats pieņem izvēli par savas dzīve pārtraukšanu, bet iedod arī lielāku teikšanu un varu citiem cilvēkiem vai apstākļiem pār savu dzīvi nekā Dievam.
Taču Bībele māca, ka ikviens cilvēks par savu dzīvi un katru rīcību pāri visam atbild Dievam. Un katru rīcību ir jāvērtē iepretī Dievam un Viņa vārdam – Bībelei.
Ko darīt?
Ne tikai neticīgi cilvēki, bet arī kristieši piedzīvo ļoti smagus brīžus savā dzīvē. Bībele stāsta par vairākiem ticīgiem cilvēkiem, kuri jutās tā, ka viņi gribēja mirt. Viņi gan neizdarīja pašnāvību, bet savās grūtībās vēlējās nāvi. Mozus kādā gadījumā labāk būtu vēlējies nāvi nekā dzīvot (4.Moz. 11:14.15). Elija grūtībās vēlējās nāvi (1.Ķēn. 19:4).
Ja tevi nodarbina pašnāvības domas, tad meklē Dieva palīdzību. Runā ar kādu, kuram tu vari uzticēties, vai vērsies pie kādas kristīgās draudzes mācītāja. Nepaliec viens! Ar Dieva palīdzību visu var atrisināt. Viņš ir uzticīgs. Lūdz Viņam palīdzību!
Lasi kādu no evaņģēlijiem (Mateja, Marka, Lūkas, Jāņa) vai lasi Psalmu grāmatu. Lasot lūdz Dieva palīdzību, jo tāds, kādu Dievu tu iepazīsti Viņa vārdā, Viņš ir joprojām arī priekš tevis šodien. Dievs sūtīja savu Dēlu Jēzu, lai Viņš nomirtu par mūsu grēkiem un izglābtu mūs no grēkiem, sātana varas un nāves.
Ja tu pazīsti kādu, kuram ir grūtības, depresija, traģēdijas, tad dod viņam atbalstu. Uzaicini viņu iepazīt Dieva taisnību, mīlestību un žēlastību caur Jēzu Kristu. Palīdzi viņam redzēt viņa dzīvi, kāda tā ir, Dieva priekšā un Viņa vārda gaismā.