Vārdnīca

Ebreju valodā vārds “miers” - שָׁלוֹם (šālom) ir ar plašāku nozīmi: pilnīgums, veselums, piepildījums, harmonija, drošība, labklājība, pārticība u.c.

Piemēram, miers ir pretējs karam (Sal. māc. 3:8b: “… savs laiks karam, un savs laiks mieram.”) un cilvēka dzīve, kas ievēro Dieva baušļus, ir pilna miera (Ps. 119:165: “Kas Tavu bauslību mīl, tiem ir liels miers, un tie nekur neklūp.”). Āronam un viņa dēliem bija jāsvētī Israēla tauta ar vārdiem, kuros bija arī lūgums pēc miera, 4.Moz. 6:24-26:

24 TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGĀ!

25 TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PĀR TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS!

26 TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU!

Un sekojošais 27.p. parāda ciešo sakaru starp Dievu un to ko Viņš dod cilvēkiem: “Un lieciet Manu Vārdu šādi uz Israēla bērniem, un Es tos svētīšu.” Patiess miers bez Dieva nav iespējams.

Vēl kādas rakstvietas Vecajā derībā par mieru:

Jes. 9:5.6:

5 Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks.

6 Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala uz Dāvida troņa un Viņa ķēniņa valstībā, Viņam to nostiprinot un atbalstot ar tiesu un taisnību no šā laika mūžīgi. To darīs Tā Kunga Cebaota dedzīgums.

Mihas 5:3.4a:

3 Un Viņš stāvēs un ganīs Savu tautu Tā Kunga spēkā un Tā Kunga, sava Dieva, Vārda godībā. Un viņi dzīvos drošībā, jo Viņš kļūs varens līdz pat pasaules galiem.

4 Un Viņš būs miers. …

Jes. 32:17.18:

17 Un taisnības auglis būs miers un taisnības panākums - klusums un drošība mūžīgi.

18 Mana tauta tad dzīvos miera mājās, drošos mājokļos un netraucētos mitekļos.

Jaunajā derībā vārdu “miers” apzīmē grieķu val. vārds εἰρήνη (eirēnē).

Mt. 10:12.13:

12 Un, namā ieiedami, sveicinait to.

13 Un, ja tas nams ir vērts, tad jūsu miers lai nāk pār to, bet, ja tas nav vērts, tad lai jūsu miers atkal pie jums atgriežas.

Jņ. 14:27:

“Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.”

Jņ. 20:19-21:

19 Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: "Miers ar jums!"

20 Un, to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un sānus. Tad mācekļi kļuva līksmi, savu Kungu redzēdami.

21 Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: "Miers ar jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu."

Ef. 2:13-18:

13 Bet tagad jūs esat Kristū Jēzū; jūs, kas kādreiz bijāt tālu, Kristus asinīs esat kļuvuši tuvi.

14 Jo Viņš ir mūsu miers: Viņš abus darījis par vienu un noārdījis starpsienu, kas mūs šķīra, proti, ienaidu,

15 atceldams pats Savā miesā bauslību ar viņas daudzajiem priekšrakstiem, lai Sevī abus pārradītu par vienu jaunu cilvēku un nodibinātu mieru,

16 lai, nonāvējot ienaidu pie krusta, salīdzinātu vienā miesā gan vienus, gan otrus ar Dievu.

17 Un atnācis pasludināja mieru jums, kas bijāt tālu, un tiem, kas bija tuvu,

18 jo caur Viņu gan mums, gan viņiem ir dota pieeja pie Tēva vienā Garā.

Rom. 5:1: “Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.”

Rom. 14:17: “Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā.”

Kol. 1:2: “… svētajiem un ticīgajiem brāļiem Kristū, kas dzīvo Kolosā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva!”

Fil. 4:7: “Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.”

2.Jņ. 3.p.: “Ar mums būs žēlastība, apžēlošana, miers no Dieva Tēva un no Jēzus Kristus, Tēva Dēla, patiesībā un mīlestībā.”

Jēk. 3:17.18:

17 Tā gudrība, kas nāk no augšienes, vispirms ir šķīsta, tad miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlastības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības.

18 Bet taisnības auglis mierā top sēts tiem, kas mieru tur.

Kol. 3:15: “Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi!”

I. Miers no Dieva ar Dievu.

Savu grēku dēļ visi cilvēki ir naidā ar Dievu. Mums ir vajadzīga Viņa piedošana, salīdzināšana par mūsu grēkiem, Viņa žēlastība. To Viņš dāvina caur Savu Dēlu Jēzu Kristu.

Mieru ar Dievu mēs saņemam ticībā Jēzum, kuru Dievs sūtīja par pasaules Glābēju. Caur ticību uz Jēzu Dievs mūs taisno.

Rom. 5:1: “Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.”

Dzīve ticībā dod turpinošu mieru, jo tas ir piedzīvojams tikai attiecībās ar Dievu.

Kad krītam grēkā, mēs tos nesam Dieva priekšā, lai caur Jēzu saņemtu par tiem piedošanu.

2. Miers Dievā attiecībā uz dzīves grūtībām un izaicinājumiem.

Caur ticību Jēzum Kristum mums – kristiešiem – ir attiecības ar Dievu, kuru dēļ mēs esam droši par savu dievbērnību un Dieva mīlestību uz mums. Taču dzīves grūtības – slimības, problēmas darbos, finansiālas grūtības, problēmas pasaulē – ir daļa no tā, ar ko arī mēs sastopamies šajā pasaulē. Bet tās ir lietas, caur kurām un ar kurām Dievs ved mūs dziļākās attiecībās ar Viņu pašu, un tā stiprina mūsu ticību.

1.Kor. 10:13: “Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.”

Lai šajā mierā dzīvotu ikdienā, tad ir jāturpina iepazīt Dievu caur Viņa vārdu Bībeli: Dieva dabu, Viņa mīlestību, Viņa apsolījumus, Viņa darbības veidu ar Viņa bērniem.

Ps. 4:9: “Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā.”

III. Miers attiecībās ar cilvēkiem un attiecībā uz cilvēkiem.

Miers attiecībās ar Dievu un miers Dievā dzīves grūtībās ir liela daļa no mūsu ticības dzīves uzrādīšanas. Taču vēl viens svarīgs aspekts ir miers ar cilvēkiem un uz cilvēkiem.

Pirmkārt, miers ar tiem, kas ir naidā ar mums un ar kuriem naidā esam bijuši mēs: piedot viņiem un mīlēt viņus.

Miers attiecībās nav vienkārši pamiers, izvairīšanās vai klusa līdzāspastāvēšana. Tas ir piedodošs, labu vēlošs, patiesību apliecinošs un taisnīgs.

Jēk. 3:18: “Bet taisnības auglis mierā top sēts tiem, kas mieru tur.”

Otrkārt, miera darīšana (tuvs iepriekšējam). Mt. 5:9: “Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.” Grieķu val. vārdu “miera nesēji” vietā ir “miera darītāji”.

Tā nav profesija. Šodien ir psihologi, psihoterapeiti, moderatori, kas cenšas palīdzēt cilvēkiem saprast sevi pašus un palīdz viņiem risināt savstarpējās attiecības. Bet šeit nav runa par to. Tas ir aicinājums visiem kristiešiem:

- tas ir jādara pašam esot attiecībās ar Dievu un meklējot panākt mieru ar tiem, ar kuriem līdz tam nebija miers;

- kā arī virzot citus cilvēkus, uz mieru ar Dievu un mieru ar cilvēkiem.

Treškārt, miers ikdienas situācijās, lai nevis cilvēku grēki un nepilnības laupītu mums mieru attiecībās ar Dievu, bet lai mēs uzrādītu Dievu savā dzīvē, kad cilvēki met mums izaicinājumus.

Ps. 37:1-4 un arī tālāk:

1 Dāvida dziesma. Nesaniknojies par tiem, kas ir nekrietni, un nekļūsti naida pilns pret ļauna darītājiem!

2 Jo tāpat kā zāle tie ātri nokaltīs un kā lapu zaļums tie novītīs.

3 Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu.

4 Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!

IV. Miers mūžībā.

Šī dzīve ir grūta darba pilna. Par to liecina Bībele, par to liecina dzīve.

Pēc šīs dzīves ir apsolīts miers debesu valstībā pie Dieva tiem, kas tic Jēzum.

Lk. 2:29.30 par Sīmeanu:

29 "Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis;

30 jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu,

Par nemieru un mieru Atkl. 14:9-13:

9 Un vēl cits, trešais, eņģelis sekoja tiem un sauca stiprā balsī: "Ja kas pielūdz zvēru vai viņa tēlu un pieņem zīmi uz savas pieres vai savas rokas,

10 tam būs arī jādzer Dieva dusmu vīns neatšķaidīts, kas ieliets Viņa bardzības kausā, un tam būs jācieš mokas ugunī un sērā svēto eņģeļu un Jēra priekšā.

11 Un viņu mocību dūmi celsies augšup mūžu mūžos; un nebūs miera ne dienu, ne nakti tiem, kas pielūdz zvēru un viņa tēlu un pieņem viņa vārda zīmi."

12 Šeit vajadzīga svēto izturība, kas tur Dieva baušļus un Jēzus liecību.

13 Es dzirdēju balsi no debesīm sakām: "Raksti! Svētīgi mirušie, kas mirst iekš Tā Kunga no šā brīža. Tiešām, saka Gars, lai tie atdusas no savām pūlēm, jo viņu darbi tos pavada."

(11.p. vārda “miera” vietā ir grieķu val. vārds ἀνάπαυσις (anapausis) – miers, darba pārtraukšana, atspirdzinājums. 13.p. “tie atdusas” vietā ir lietots ἀναπαύω (anapauo) – atpūsties, dot atpūtu.)

Bet šis miers debesīs sākas ar ieiešanu un palikšanu miera attiecībās ar Dievu jau šeit uz zemes. Un tad tā ir paļāvība par pilnīgu mieru arī debesu valstībā pie Dieva.