Jaunajā derībā ir četri evaņģēliji, no kuriem Mateja, Marka un Lūkas evaņģēliji ir līdzīgi, bet Jāņa ev. ir atšķirīgs. Pirmajiem trīs evaņģēlijiem daudzviet ir vienāda valoda, daudz no izklāstītā satura ir vienāds un daudzi notikumi no Kristus dzīves un Kristus sacītais ir vienādā kārtībā sakārtots. Šo iemeslu dēļ šie trīs evaņģēliji tiek saukti par sinoptiskajiem evaņģēlijiem (no grieķu val.: σύνοψις, kur σύν - "kopā ar" un οψις - "skats"; tāpēc: "skatīšana kopā").
Piem., satura vienādība, Mt. 9:2-8; Mr. 2:3-12; Lk. 5:18-26; vārdiska vienādība (grieķu val. oriģinālā), Mt. 10:22a; Mk. 13:13a, Lk. 21:17.
Lielā satura vienādība liek jautāt, vai evaņģēliju autori izmantojuši vienu avotu? Vai kāds vai kādi no tiem izmantojuši vienu no evaņģēlijiem? Kādi domā, ka mutvārdu tradīcija bija tik spēcīga, ka tā deva kopēju valodu evaņģēliju autoriem. Lūkas saka, ka, viņam rakstot savu evaņģēliju, jau ir apritē kādi rakstīti darbi no aculiecinieku stāstītā (Lk. 1:1.2) un viņš pats arī ir ievācis informāciju par notikušo (Lk. 1:3). Ir iespējams, ka kāds no evaņģēlijiem ticis lietots kā pamats cita evaņģēlija rakstīšanai (piem., Matejs un Lūka lietojuši Marka ev.).