Dieva piedošana ir Viņa dāvana mums. Ps. 32:1.2:
1 Dāvida dziesma pamācībai. Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti!
2 Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!
Neviens cilvēks nav labs, jo mēs visi domās, vārdos un darbos daudz grēkojam. Dieva priekšā mēs esam grēcinieki, kas esam pelnījuši Viņa taisnīgo sodu. Piedošana sev neko nemaina, jo tā nav atbrīvošanās no tā, ko tu esi darījis. Drīzāk tā ir izvēle vairs nedomāt par to, ko esi darījis. Bet tāda izvēle nemaina faktu, ka tu esi vainīgs un ka tu alksti, lai tev tiktu piedots.
Piedot var tikai tas, pret kuru ir grēkots. Visi cilvēku grēki - pret Dievu, sevi un citiem - ir grēki pret Dievu (Ps. 51:6), kas ir visu tiesnesis. Viņš ir likuma devējs un soģis (Jēk. 4:12), jo Viņš ir visa radītājs, svēts, pilnīgi perfekts un bezgrēcīgs. Lai mēs kļūtu brīvi no grēka vainas un soda, tad tikai Dievs to var mums dāvināt. Tāpēc mūsu vienīgā cerība ir saņemt Dieva piedošanu, ko Viņš mums dāvina caur Savu Dēlu Jēzu Kristu.
Daudzi cilvēki dzīvo bez piedošanas, jo viņi nav dzirdējuši par Dieva žēlastību un piedošanu caur Jēzu. Bet dzirdēšana vien cilvēkam vēl nedod vēlēšanos nožēlot grēkus, jo visi cilvēki ir neglābjami grēka korumpēti (Rom. 3:10-12). Bet šīs divas lietas sākumā ir ļoti svarīgas, proti, dzirdēt evaņģēliju par Jēzu, iepazīt Dievu un Viņa vārda gaismā ieraudzīt arī savu bezpalīdzīgo, grēcīgo stāvokli. Tieši Dieva vārda dzirdēšana ir tas līdzeklis, ko Dievs lieto, lai cilvēkos radītu ticību Jēzum (Rom. 10:14.17). Un tad ir tik svarīgi, ka cilvēks atgriežas no grēkiem un uzticas Jēzum. Tad Dievs dāvina savu piedošanu (Ap.d. 2:38).
Tomēr šī dāvana ir ar cenu. Bībele saka, ka tikai asins izliešana nes piedošanu., Ebr. 9:22: "Un gandrīz viss tiek šķīstīts asinīs saskaņā ar bauslību, un bez asins izliešanas nav piedošanas."
Dzīvība ir asinīs, Bībele saka 3.Moz. 17:11: "Jo miesas dvēsele mīt asinīs, tādēļ Es tās jums esmu devis uz altāra, lai jūsu dvēseles tiek salīdzinātas, jo asinis salīdzina dvēseli."
Sākot no tās pirmajām lappusēm, Bībele stāsta, ka tikai asins izliešana nesa Dieva labvēlību. Sk. Ābela upuri iepretī Kaina upurim; Noas upuri pēc ūdens plūdiem. Izejot no ēģiptes izraēliešiem bija jānoziež durvju stabi un palodas ar dzīvnieka asinīm, lai viņi tiktu izglābti un netiktu nogalināti kā ēģiptieši (2.Moz. 12:7.13 un konteksts). Tomēr: tie visi bija nepilnīgi upuri, kamēr atnāca pilnīgais upuris - Jēzus, Dieva Jērs, kas atdeva savu dzīvību par mūsu grēkiem. Jēzus bija Dieva Jērs kopš pasaules radīšanas (Atkl. gr. 13:8).
Ebr. 9:11.12:
11 Bet Kristus, atnācis par nākamo labumu augsto priesteri, caur lielāko un pilnīgāko telti, ne rokām taisīto, tas ir, ne šai radībai piederīgu, 12 ne ar āžu un teļu asinīm, bet ar Savām paša asinīm reizi par visām reizēm ir iegājis svētnīcā un panācis mūžīgu izpirkšanu.
Labi darbi ne mani, ne tevi neievedīs debesīs. Kalpošana un labdarība, pat ziedošanās, atdodot citiem vairāk nekā paturot sev, mūs neievedīs debesīs. Lai cik gadu, lai cik svarīgas, lai cik nepamanītas, lai cik pazemīgas kalpošanas es un tu nebūtu paveicis, tās mūs neievedīs debesīs. Tikai Jēzus asinis, izlietas pie krusta mūs ievedīs debesīs. Piedošanai, kuru cilvēks saņem no Dieva, neko nevar likt pretī. Jau Dāvids to apzinājās ap 1000.g. pirms Jēzus nākšanas pasaulē. Par to jau citāts augstāk (no Ps. 32), un arī 1.gs. ap Pāvils uz to atsaucās, rakstot Rom. 4:6-8:
6 Tāpēc arī Dāvids teic svētīgu tādu cilvēku, kam Dievs piešķir taisnību neatkarīgi no darbiem:
7 svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti,
8 svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa grēku. (no Ps. 32.)
Mēģinājumi piedot sevi tikai parāda cilvēka nespēju aptvert savu grēcīgumu un Dieva svētumu. Savukārt nepiedošana citiem rāda, ka cilvēks nav aptvēris, cik daudz viņam pašam ir piedots un, ja cilvēks ir kristietis, cik ļoti viņam ar šo piedošanu citiem ir atbildība atspoguļot Dieva Tēva mīlestību un piedošanu (Mt. 18:21.22.35). Tāpēc ir tik svarīgi lasīt Bībeli un piepildīt sevi ar Dieva vārdu un Viņa žēlastības apsolījumiem.
Kad esam saņēmuši Dieva piedošanu, tad esam padarīti spējīgi piedot arī citiem. Ef. 4:32: "Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis."
Piedošana ir izvēle neturēt pret kādu cilvēku viņa pāridarījumu. Daudzi cilvēki no bērnības tiek mācīti piedot, bet tā īsti to spēj tikai tie, kas paši ir piedzīvojuši, kas ir Dieva piedošana. Cilvēki saka: tad pašam labāk; tad lielāks miers; tik un tā neko nevari mainīt nepiedodams utt. Bībele saka skaidri, Mt. 6:14.15:
14 Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos. 15 Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos.
Tieši Dieva piedošanas pārbagātība mums pašiem ir ļoti vajadzīga. Tādēļ mums nav tiesības neko turēt pret citiem, jo tikai tad Dievs neko neturēs pret mums.
Piedošana ir paklausība Dievam, kā rezultātā Dievs mūs svētī.